/nginx/o/2024/02/29/15919514t1h912f.png)
Tehnoloģiju attīstības temps vēl vairāk paātrināsies, kas lielā mērā būs saistīts ar ģeneratīvā Mākslīgā intelekta (MI) attīstību. Tuvāko gadu laikā cilvēku mijiedarbība ar digitālajiem rīkiem būs citāda, nekā esam pieraduši redzēt. MI jomā ir liels potenciāls daudzās nozarēs, kas uzņēmējdarbības vidē sniegs konkurences priekšrocības, vienlaikus ir ētiskie apsvērumi un riski, kas ir jāņem vērā, lai MI risinājumi tiku ieviesti pārdomāti un jēgpilni.
Kā liecina "Accenture Technology Vision 2024" pētījums, tā vietā, lai ikdienā informāciju meklētu interneta meklētājprogrammās, cilvēki aizvien vairāk izmantos MI rīkus, kas sarunvalodas manierē sniedz iespēju saņemt daudz precīzāku informāciju – konkrētas atbildes un ieteikumus, ņemot vērā viņu vajadzības.
Uzņēmumi aktīvāk ieviesīs MI risinājumus, kas ne tikai sadarbosies ar citiem MI risinājumiem, bet arī, ar atbilstošu uzraudzību, pieņems lēmumus cilvēku vietā. Tehnoloģiju iespējām attīstoties, sabiedrība piedzīvos fiziskās un digitālās vides pārveidošanos, kas sniegs jaunas iespējas. Tāpat paplašināsies tehnoloģiju mijiedarbība ar cilvēku ķermeņiem, kas palīdzēs padziļinātāk izprast cilvēkus un viņu vēlmes.
Pētījumā apskatītas četras aktuālākās tehnoloģiju tendences, kurās lielāks fokuss veltīts tehnoloģiju un cilvēku mijiedarbībai, lai tehnoloģijas nākotnē kļūtu daudz intuitīvākas un palīdzētu cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti, produktivitāti un radošumu.
“Mākslīgā intelekta izaugsme virza attīstību jaunā līmenī. Tuvāko gadu laikā MI izaugsme biznesa vidi un sabiedrību kopumā ietekmēs tādā apmērā, kādu iepriekš neesam piedzīvojuši. Robežas tiks nojauktas, radot nebijušas iespējas.
Ja līdzšinējo tehnoloģiju attīstību pēdējo desmit gadu laikā varētu salīdzināt ar nelieliem viļņiem, tad šobrīd mums tuvojas cunami, tāpēc uzņēmumiem Baltijas valstīs jau laicīgi ir jāgatavojas šīm pārmaiņām.
Vienlaikus ir būtiski, lai MI risinājumi tiek lietoti atbildīgi un pārdomāti, lai nozares regulējums un vadlīnijas būtu pirms tehnoloģiju ieviešanas un plašākas izmantošanas. Nozarē ir nepieciešamas diskusijas par drošību, ētiku u.c. jautājumiem, jo šobrīd mēs veidojam pasauli, kādā vēlamies dzīvot,” norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Ivo Ālmanis.
Ģeneratīvais MI sniedz viedo jeb inteliģento interneta izmantošanas pieredzi. Šobrīd cilvēki informāciju meklē citādi. Izmantojot "ChatGPT" un līdzīgus rīkus, cilvēks ne tikai atrod informāciju ātrāk, bet sarunvalodas manierē saņem to daudz precīzāku – konkrētas atbildes un ieteikumus, ņemot vērā cilvēka vajadzības. Tas sniedz jaunus veidus uzņēmumiem inovatīvā zīmolu attīstībā, aptverot digitālo mārketingu un reklāmu, savukārt klienti tādējādi var uzņēmumiem atklāt savas vēlmes, personalizējot savu tirdzniecības pieredzi caur sarunu.
Sagaidāms, ka turpmāk aizvien biežāk cilvēki pirms jaunas preces iegādes ieteikumus prasīs MI tērzēšanas robotiem jeb čatbotiem. Tuvāko gadu laikā cilvēku mijiedarbība ar internetu būs citāda, nekā esam pieraduši redzēt. Uzņēmumiem ir jādomā veidi, kā uzlabot klientu pieredzi, lai cilvēka saskarsme ar katru lietotni vai digitālo platformu būtu līdzīga kā komunicējot ar MI tērzēšanas robotu, kas vienlaikus atspoguļo zīmola vērtības.
Lielas iespējas ir arī efektīvas komunikācijas apritē uzņēmumos. Tā vietā, lai darbinieks nepieciešamo informāciju meklētu rokasgrāmatās vai dokumentos, viņš konkrēto jautājumu varēs uzdot MI rīkam. Attīstība nav iedomājama bez datu drošības, kā arī liela loma ir kvalitatīviem izejas datiem. MI tērzēšanas robotiem vajadzētu būt pakļautiem nepārtrauktai pārbaudei un cilvēku pārraudzībai.
Saņemtās atsauksmes ir jāapkopo, un nedrīkst aizmirst par darbinieku apmācībām, ētikas, intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem, kā arī nozarē ir nepieciešami jauni standarti.
MI risinājumiem var uzticēt ne tikai atsevišķu uzdevumu veikšanu, bet arī, ar atbilstošu uzraudzību, sadarbību ar citiem MI risinājumiem, kas var rezultēties lēmumu pieņemšanā. Tas var izklausīties futūristiski, bet jau šobrīd aizvien vairāk biznesa procesos tiek iestrādāti MI risinājumi, kas aptver ne tikai ražošanu vai iekšējo dokumentu apriti, bet arī mārketingu, pārdošanu un klientu attiecību pārvaldību.
Proti, MI aģenti un automatizētas sistēmas var pieņemt lēmumus un veikt atbilstošas darbības, rīkojoties cilvēku vārdā. Tuvākās desmitgades laikā mēs redzēsim daudz plašāku MI risinājumu sadarbspēju, kas uzņēmumus mudinās izstrādāt atbilstošas stratēģijas, kas aptvers arī talantu bāzi.
MI risinājumu izpildījumu palīdzēs uzlabot saņemtās atsauksmes. "Allen" institūts stimulēja sarunu starp pircēja un pārdevēja čatbotiem, kuru novērtēja trešais aģents, lai sniegtu atgriezenisko saiti un nākotnē uzlabotu čatbotu spēju komunicēt par darījuma nosacījumiem.
Process vienmēr būs atkarīgs no cilvēkiem, bet aģenti darbosies kā līdzstrādnieki. Piemēram, medicīnā aģenti palīdzēs diagnostikas jomā, bet tie neatklās diagnozi pacientam.
Aģents var palīdzēt vadītājam uzrakstīt iedvesmojošu uzrunu, bet to nenorunās viņa vietā. Tehnoloģiju attīstība ietekmēs darba tirgu. Pārmaiņas būs redzamas darbinieku pienākumos, lomās un funkcijās, kas prasīs padziļinātu uzmanību un talantu apmācības. Lielāks fokuss jāvelta arī drošībai, jo aģentu ekosistēmām būs jānodrošina procesu pārredzamība, caurskatāmība un jāspēj izsekot līdzi tam, kā un kāpēc aģents attiecīgo lēmumu ir pieņēmis.
Inovācijām un tehnoloģiju iespējām attīstoties, mēs piedzīvosim pilnīgu fiziskās un digitālās vides saplūšanu. Metaverss, kas apvieno virtuālo pasauli ar reālo, sniedzot iespējas cilvēkiem satikties virtuāli, noteiks to, kā internetu izmantosim nākotnē.
Auto zīmols "Fiat" ir izveidojis metaversa veikalu, lai cilvēks, kas vēlas iegādāties jaunu auto, varētu izvēlēties virsbūves tipu, krāsu, interjeru, aprīkojumu un citas funkcijas. Pēc komplektācijas pircējs virtuālajā vidē var izbraukt testa braucienā, lai apskatītu iespējas tuvplānā, vienlaikus ar viņu kopā ir eksperts, kas var atbildēt uz visiem jautājumiem.
Savukārt "Open Metaverse Alliance for Web3" strādā pie standarta, lai metaversa platformu lietotāji varētu no vienas platformas pārcelties uz citu. Attīstās arī citas tehnoloģijas un telpiskā skaitļošana. Nākotnē lielāks akcents tiks veltīts digitālajai identitātei un Web3.
Ģeneratīvais MI paātrina 3D digitālā satura izveidi. "Nvidia Neuralangelo" var pārvērst 2D videoklipus 3D digitālos objektos vai struktūrās, ko var importēt virtuālās un paplašinātās realitātes telpās, digitālajos dvīņos vai video spēlēs. Mūsdienās tehnoloģijas sniedz iespēju inženieriem uzlabot lietotāju pieredzi digitālajā vidē, iekļaujot cilvēka maņas, piemēram, tausti, smaržu un garšu.
Telpiskās inteliģences risinājumi sekmē un veicina no jauna iztēloties, kā mūsu izvēles veido digitālo pieredzi, vienlaikus uzņēmumi pārdomā savas stratēģijas, veidojot jaunas iespējas, kā sazināties un komunicēt ar klientiem, partneriem un darbiniekiem.
Mūsdienās tehnoloģijas palīdz labāk un dziļāk izprast cilvēkus un viņu vēlmes. Daļa cilvēku ikdienā izmanto valkājamās ierīces, kas nolasa un seko līdzi izmaiņām cilvēka veselības stāvokļa parametros, piemēram, sirdsdarbībā. Viedās brilles cilvēkiem sniedz ne tikai virtuālās vai paplašinātās realitātes pieredzi, bet arī papildu informāciju no interneta.
Attīstās neirotehnoloģijas, kas daudziem cilvēkiem var uzlabot dzīves kvalitāti, t.sk. tiem, kurus slimība vai smaga trauma ir piekalusi slimības gultai. Neirotehnoloģijas sāk sazināties ar cilvēku prātiem. Tās var palīdzēt pacientiem ar verbāliem traucējumiem izteikt savas domas, tulkojot runas mēģinājumus tekstā vai balsī.
Tāpat ir attīstījušās tehnoloģijas, kas izseko cilvēka ķermeņa kustībām, piemēram, skatienam, roku žestiem, stājai utt. Šobrīd, pilnveidojot cilvēka saskarni ar tehnoloģijām – no acu skatiena izsekošanas līdz smadzeņu sensoru un muskuļu signālu lasīšanai –, robežas starp tehnoloģiju un cilvēku ķermeņu mijiedarbību tiek paceltas jaunā līmenī. Tiesa, ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar uzticēšanos un drošību, tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu.
Biometriskie privātuma standarti ir jāatjaunina. Neiroētikā būs jādefinē aizsardzības pasākumi, tostarp, kā pareizi mijiedarboties ar cilvēka smadzenēm un citiem biometriskajiem datiem, ko drīkst izmantot, lai nolasītu cilvēku nodomus un kognitīvos stāvokļus. Joprojām ir daudz nezināmo un jautājumu, kas jārisina. Lai arī daļa cilvēku uzskata, ka neirotehnoloģijas pārsvarā aprobežosies tikai ar medicīnas aprūpes nozari, tomēr lietojums būs daudz plašāks.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)