FAKTOMĀTS ⟩ Smaka, grauzēji un infekciju perēkļi: vai bioloģisko atkritumu dalītā vākšana apdraud sabiedrības veselību? (2)

Atkritumi sāks smirdēt, ieviesīsies grauzēji

Jau janvārī izplatījās pirmais sašutuma vilnis, kad sociālajos tīklos un pat dažos medijos tika izplatītas fotogrāfijas ar pārpildītiem brūnajiem konteineriem, pastiprinot bažas, ka tie būs smaku avots un grauzēju paradīze. Piesardzīgākie pat brīdināja, ka bioloģisko atkritumu konteineri var kļūt par dažādu bīstamu infekciju perēkli, ko izplatīs atkritumu piesaistītie grauzēji un citi kaitēkļi. Cik nopietns ir šāds risks?

“Jāatceras, ka šie nav nekādi jauni atkritumi. Ja zaļais konteiners nesmirdēja, kādēļ vajadzētu smirdēt brūnajam?” saka “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Viņa ieteikums iedzīvotājiem ir šāds: sākot bioloģisko atkritumu šķirošanu, sākumā izvēlēties mazāka izmēra konteineru, kuru varēs biežāk iztukšot. “Nevajadzētu aizrauties ar lielāko konteineru pasūtīšanu, kurus izvedīs tikai reizi divās nedēļās,” iesaka Aizbalts.

“Tas ir mīts, ka bioloģiski noārdāmi atkritumi izdala daudz vairāk nepatīkamu smaku, jo jau šobrīd viss šis saturs tiek izmests sadzīves atkritumos.

Tomēr sadzīves atkritumi parasti tiek izmesti slēgtos maisos, kas samazina smaku izplatību un novērš insektu vairošanos,” skaidro Liene Rumpmane, “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja.

Stingrs noteikums ir nemest  brūnajos konteineros polietilēna maisiņos iesietus bioloģiskos atkritumus, taču polietilēnam ir iespējamas alternatīvas. Rumpmane iesaka izmantot bioloģiski degradējamus vai papīra maisiņus bez folijas ielaidumiem vai plastmasas lodziņiem. “Izmetot bio atkritumus atbilstošā maisiņā, tie nesasals, neizplatīsies smaka, neradīsies mušiņas. Tāpat arī nama pārvaldnieks var izvēlēties brūnajā konteinerā ieklāt kompostējamu maisu, kas ļauj uzturēt to tīrāku,” skaidroja “CleanR” pārstāve.

Pēc nozares pārstāvju atbildēm un ieteikumiem var secināt, ka, pietiekami bieži konteinerus iztukšojot, nevajadzētu rasties problēmām ar smirdēšanu, grauzēju un citu kaitēkļu vairošanos vai infekcijām. “CleanR” apkopojis arī papildu padomus, lai samazinātu smaku rašanos: konteineram izvēlēties noēnotu vietu, turēt vāku aizvērtu; lai mazinātu mitrumu, ik pa laikam iebērt sausos atkritumus (sagrābtas lapas, izkaltušo zāli).

Bio konteinerus izvedīs pārāk reti

Daudzi skeptiķi sociālajos tīklos izteica pesimistiskas prognozes, ka brūnos konteinerus izvedīs krietni retāk nekā zaļos. Vai tiešām tā būs? Un kurš nosaka un regulē atkritumu konteineru izvešanas biežumu?

Dažādās pašvaldībās atkritumu izvešanas biežums tiek organizēts atšķirīgi. Piemēram, Rīgā atkritumu izvešanas pakalpojums ir pieejams pat vairākas reizes nedēļā. Tas, cik bieži tas notiek, ir vistiešākajā veidā atkarīgs no līguma slēdzēja - nama īpašnieka vai pārvaldnieka. Tādēļ, ja iedzīvotāji saskaras ar situāciju, ka atkritumu konteineri tiek izvesti pārāk reti, par to ir jārunā ar nama pārvaldnieku, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju.

Ir iespējams ņemt mazāku konteineru un izvest to biežāk, kas ievērojami samazinās risku konteineros veidoties smakām un ieviesties kaitēkļiem.

“Līdzšinējā pieredze attiecībā uz bio atkritumu izvešanas biežumu ir atšķirīga. Ir mājas, kurās dzīvo aktīvi šķirotāji un kur šis konteiners piepildās ātrāk, tāpēc tos izvedam katru nedēļu, kā arī ir mājas, kurās izvešana tiek nodrošināta divas vai vienu reizi mēnesī, bet šādi gadījumi ir retāk,” pastāstīja “CleanR” pārstāve Rumpmane.

Nav arī pamata bažām, ka infrastruktūra nebūtu gatava tikt galā ar plašu bioloģisko atkritumu šķiroto vākšanu. 

Latvijas Televīzijā 12. februārī raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns skaidroja, ka Getliņos uz pārstrādi spēj uzņemt līdz 100 000 tonnu bioloģisko atkritumu gadā. Šobrīd Getliņos rūpnīcā mehāniski pāršķiro sadzīves atkritumus, lai nodalītu bioloģiskos atkritumus, bet tas neesot labākais variants, “Aizliegtajam paņēmienam” atklāja Stirāns.

Savukārt Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs “Aizliegtajam paņēmienam” pastāstīja, ka bioloģiski šķirojamo atkritumu konteineri apsaimniekotājiem esot pietiekamā skaitā, taču pagaidām neesot pieprasījuma no iedzīvotājiem.

Viens piliens darvas: vai neapzinīgie šķirotāji visu sabojās?

Praktiskāka rakstura bažas iedzīvotājiem ir par to, ka būs situācijas, kur gandrīz visi mājas iedzīvotāji cītīgi un pareizi šķiros, bet viens nevīžīgais kaimiņš iemetīs konteinerā nepareizo maisiņu, un tas visu sabojās.

“Eco Baltia vide” pārstāvis Jānis Aizbalts skaidro, ka ir paredzēti pieļaujamie piejaukumu apjomi, kurus atkritumu operators tomēr izvedīs kā šķirotos atkritumus. Tādas situācijas, kur daudzdzīvokļu namā visi cītīgi šķiro, bet viens nevīža visu sabojā, ir grūti iedomāties.

“Tur tad ir jābūt apzinātai ļaunprātībai, jo viens kaimiņš nevar aiz neuzmanības visu sabojāt,” spriež Aizbalts.

Viņš gan arī atzīst: ja nepareizi sašķirotie piejaukumi pārsniedz pieļaujamo, tas tomēr var beigties ar sodu, jo tas patērē lielākus darbinieku resursus.

“Mūsu pieredze liecina, ka iedzīvotāju šķirošanas aktivitāte un sašķiroto atkritumu kvalitāte pamazām uzlabojas, tomēr arvien salīdzinoši bieži konstatējam neatbilstošu sastāvu bioloģiski noārdāmu atkritumu konteinerā,” atklāja “CleanR” pārstāve Liene Rumpane. Viņa pastāstīja, ka dažādās pašvaldībās atļautais citu atkritumu piejaukums atšķiras. “Piemēram, Rīgā neatbilstošs saturs nedrīkst būt lielāks par 20%, un mūsu darbinieki pirms atkritumu izvešanas pārbauda konteinera saturu,” teica Rumpane.

Neesot arī tā, ka atkritumu apsaimniekotāji steidzoties sodīt klientus par nepareizi veiktu šķirošanu. “CleanR” pārstāve pastāstīja, ka sākumā klients tiek informēts par neatbilstošu saturu un tiek piedāvāts atkritumus pāršķirot. Ja klients pāršķirot nevēlas, tad konteiners tiks izvests kā nešķirotie sadzīves atkritumi, par kuriem tiek iekasēta pilna maksa.

Nav, kur nolikt visus dažādos konteinerus

Iebildumus, ka vēl vienu šķirojamo atkritumu konteineru vienkārši nav, kur novietot, izteikuši ne tikai iedzīvotāji, bet arī namu apsaimniekotāji. “Tie stāv pie iebrauktuves šeit, pagalmā, un mājai ir problēma ar piesaistīto zemesgabalu. (..) Šajos mikrorajonos ļoti daudz māju, kur faktiski mājai piesaistītā zeme mājas priekšā beidzas ar trotuāru," raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” stāstīja Gunta Tkačuka, SIA "Pilsētas mājas" valdes locekle. Šīs bažas raidījumam apstiprināja arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe:

"Ja tai mājai ir kaut kāds iekšpagalmiņš, nu tad tur ir iespējams kaut ko izdarīt, bet, ja māja ir pie perimetrālās apbūves līdz ar ielu, tad tas viss izskatās diezgan bēdīgi šobrīd."

Tiesa, šos iebildumus apšauba kustības "Zero Waste Latvija" pārstāvji, “Aizliegtajam paņēmienam” skaidrojot, ka vietas trūkumu var risināt, lielā sadzīves atkritumu konteinera vietā novietojot divus mazākus konteinerus: vienu bioloģiskajiem, otru nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

Šis ieteikums sasaucas ar jau izskanējušo, ka mazākus konteinerus var biežāk izvest, lai novērstu smakas un citas problēmas. Kopsavilkumā nozares pārstāvju ieteikums klientiem ir vērot situāciju un pielāgot konteineru izmērus un izvešanas biežumus pēc vajadzības.

Papildu izmaksas iedzīvotājiem?

Izskanēja arī tādi apgalvojumi, ka šī jaunā šķirošana esot kārtējais veids, kā radīt iedzīvotājiem papildu izmaksas. Tāpat arī izskanēja pārmetumi, ka šo šķirošanu grib uzgrūst uz iedzīvotāju pleciem, lai gan to vajadzētu darīt atkritumu apsaimniekotājiem.

Atkritumu apsaimniekotāji jau tagad iespēju robežās cenšas atdalīt bioloģiskos atkritumus, taču tas ir krietni apgrūtināts process, jo pagaidām tie lielākoties tiek savākti kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Tieši tādēļ tiek ieviesta dalītā vākšana, jo visefektīvākā šķirošana ir tāda, kas notiek jau atkritumu rašanās vietā.

Attiecībā uz papildu izdevumiem, arī tādiem apgalvojumiem pagaidām nav pamatojuma.

Ir tieši pretēji: dalīti vāktos bioloģiskos atkritumus izved ar 40% atlaidi.

Turklāt, kā norāda “Eco Baltia vide” pārstāvis, papildus iespējams ietaupīt arī uz sadzīves atkritumu rēķina: atsevišķi vācot bioloģiskos atkritumus, samazinās nesašķiroto sadzīves atkritumu apjoms. Te gan jāatceras, ka atkritumu izvešanas maksu rēķina pēc konteinera tilpuma un izvešanas biežuma. “Neaizmirstiet samazināt sadzīves atkritumu izvešanas biežumu. Daudzi to piemirst,” Aizbalts dod padomu, kā visvairāk ietaupīt, sākot atkritumu dalīto vākšanu.

Savukārt kustības “Zero Waste Latvija” pārstāvji mudina dalīti vāktajiem bioloģiskajiem atkritumiem vispār ieviest nulles tarifu, kā tas šobrīd jau ir citiem šķirotajiem un dalīti vāktajiem atkritumiem. Tā būtu spēcīga motivācija iedzīvotājiem pāriet uz dalīto vākšanu.

Citu Eiropas valstu pieredze: vai pamats bažām?

Bioloģisko atkritumu dalītā vākšana nav unikāls Latvijas izgudrojums. Eiropas Savienības izstrādātie vadmotīvi šim virzienam ir pieejami jau krietnu laiku. Daudzās Eiropas valstīs šāda atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir ieviesta jau sen, un Latvija šajā ziņā ir krietni aizkavējusies.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norāda uz citām valstīm, kurās bioloģisko atkritumu šķirošana veiksmīgi ieviesta jau sen. Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā esot visveiksmīgākā pieredze. Tādēļ pašvaldībām un apsaimniekotājiem būtu vērts lūkoties šo valstu virzienā, meklējot veiksmīgas prakses piemērus.