2001. gada 13. jūnijā 19 gadus vecais Džeisons Jolkovskis saņēma zvanu no ēdnīcas, kurā viņš strādāja, ar lūgumu ierasties darbā nedaudz ātrāk. Tā kā viņa automašīna atradās remontā, viņš sarunāja ar kolēģi, ka tas  aizvedīs viņu līdz darbam. Kolēģis apsolīja Džeisonu sagaidīt skolas autostāvvietā, kas atradās aptuveni 800 metrus no viņa mājām. Ceļā uz autostāvvietu Džeisons izkūpēja gaisā. Gaišā dienas laikā. Pazīstamā rajonā. Kaimiņu māju ielenkumā. Daudzi šo pazušanu uzskata par vienu no dīvainākajām un mulsinošākajām neatrisinātajām mistērijām vēsturē.

2001. gadā 19 gadus vecais Džeisons Jolkovskis Omahā, Nebraskā neklātienē mācījās par radio dīdžeju un strādāja vietējā ātrās ēdināšanas restorānā “Fazoli's”. Viņš dzīvoja pie vecākiem un krāja naudu, lai drīz jau varētu kļūt par dīdžeju Omahas radiostacijā “KIWR”. Tiesa, viņš arī apsvēra domu iestāties seminārā, lai kļūtu par mācītāju.

Džeisons bija kluss un kautrīgs puisis, kuram bija vien daži draugi. Viņam bija mācīšanās traucējumi – nespēja koncentrēties un ilgstoši pievērsties vienai lietai. Visi zināja, cik ļoti kautrīgs ir Džeisons, jo, sarunājoties ar cilvēkiem, viņš nekad neskatījās acīs. Tas gan nenozīmēja, ka Džeisons būtu muļķis. Gluži otrādi, viņa IQ līmenis bija augstāks par vidējo; viņš bija ļoti atbildīgs jauneklis.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X