Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Spiesti cirst pirms laika vai palikt tukšā: Latvijas mežu īpašnieki ceļ trauksmi (3)

Raksta foto
Foto: Shutterstock

50 līdz 190 eiro gadā par hektāru meža – tāda ir realitāte daudziem mežu īpašniekiem, kuri saņem niecīgas summas, dažkārt pat mazāk par 1% no meža reālās vērtības, kā kompensāciju par saimniekošanas liegumu savos mežos, kur izveidotas aizsargājamās teritorijas. Lai vērstu valdības uzmanību uz problēmām meža nozarē, 5. martā mežu īpašnieki un kokrūpnieki pulcēsies kopīgā protestā pie Ministru kabineta.

Eiropas Savienības Zaļo kursu jeb Green deal būtu pareizāk tulkot kā Zaļo vienošanos, kas nozīmētu vienošanos starp iesaistītajām pusēm. Noteiktie mērķi paredz, ka vismaz 30% sauszemes teritorijas jānosaka par aizsargājamu dabas teritoriju, tai skaitā 10% – par stingri aizsargājamu. Kaut arī nav noteikts, ka šis mērķis jāsasniedz katrai dalībvalstij, Latvijā tiek intensīvi veidotas īpaši aizsargājamās teritorijas, un aprobežojumi tiek noteikti ar normatīvo aktu, kuru zemes īpašniekam nav iespējams ne apstrīdēt, ne saņemt atbilstošu kompensāciju.

Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas aprobežojums var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Latvijas Meža īpašnieku biedrībā norāda: par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam liegta saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no meža reālās vērtības.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts atgādina, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts ne tikai simboliskā dabas daudzveidības, bet arī gluži praktiskā tautsaimniecības izpratnē.

"Kaut arī kokrūpniecība veido piekto daļu Latvijas eksporta vērtības, likumdošanas līmenī redzam tikai vēlmi mazināt un ierobežot, bet ne attīstīt, pilnveidot un veicināt. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un vienotā tirgus dalībniece, tomēr mūsu pašu intereses ir ne mazāk svarīgas par regulām, un mūsu politiķiem tās būtu jāaizstāv. Nacionālo interešu aizstāvības trūkums mūs noliek neizdevīgākā pozīcijā pret citām dalībvalstīm, kas par savu labumu rūpējas vairāk," pauž Bukonts. 

"Lai pilnvērtīgi īstenotu meža nozares potenciālu, pirmkārt, ir vajadzīga griba, un, otrkārt, ir jāaudzē meži un jāspēj saskatīt ne tikai dabas trauslumu, bet arī resursus, ko tā glabā. Īstenojot šobrīd piedāvāto lēmumu pieņēmēju scenāriju, jau tuvāko gadu laikā nozarē zaudēsim 5000–10 000 darba vietu, jo cilvēkiem gluži vienkārši tiks liegts strādāt," rezumē Bukonts. 

Meža nozares protests pie Ministru kabineta notiks 5. martā plkst. 11.00. Protesta dalībnieki iesniegs oficiālu vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem, aicinot veidot kopīgu darbu grupu situācijas risināšanai.

Svarīgākais
Uz augšu