“Citadeles banka”: Latvijas ekonomika šobrīd neaug, bet arī nekrīt

Tāpat vairāki no lielākajiem riskiem ekonomikā ir atrisinājušies – inflācija šobrīd ir zem 2 %, procentu likmes vairs neaug un energoresursu cenas Eiropā ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Tādēļ skats uz šo gadu Latvijas ekonomikā ir piesardzīgi optimistisks, un, pēc manām prognozēm, Latvijas IKP varētu pieaugt par 2 %.

Latvijas ekonomika nav augusi kopš 2022. gada sākuma

Neraugoties uz nelielo ekonomikas kritumu, nozaru sniegumi pērn bija ļoti atšķirīgi. Visgrūtāk 2023. gadā Latvijas ekonomikā klājās ražošanas un transporta nozarēm, galvenokārt vājā ārējā pieprasījuma un pasaules rūpniecības cikliskās lejupslīdes dēļ. Tā rezultātā 2023. gada 4. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1,9 % salīdzinājumā ar 2023. gada nogali, savukārt transporta nozarē izlaide saruka par 10 %. Tāpat pērn no nelabvēlīgajiem laikapstākļiem un cenu krituma cieta arī lauksaimniecība, kuras izlaide 4. ceturksnī saruka 8,8 %, savukārt mazumtirdzniecībā lielākais izaicinājums bija iedzīvotāju pirktspējas kritums, ko izraisīja augstā inflācija un procentu likmju pieaugums, attiecīgi tirdzniecības izlaide pērnā gada pēdējā ceturksnī saruka par 3,9 %. Tikmēr pakalpojumu nozares pērn pārsvarā bija plusos un kompensēja kritumus preču nozarēs.

Šogad ekonomikā gaidāms pieaugums, bet risku ir daudz

Lai arī izaugsme arī eirozonā šobrīd ir vāja, tomēr apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka situācija eirozonas ekonomikā ir sākusi stabilizēties, un Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas liecina, ka krājumu līmenis rūpniecībā ir sācis samazināties. Augstais preču krājuma līmenis rūpniecībā un vājais pieprasījums tirdzniecībā pērn bija galvenais iemesls, kādēļ rūpniecībā un transporta nozarē bija vērojams salīdzinoši liels kritums ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Tādēļ krājumu samazināšana ir labs signāls, kas ļauj cerēt uz pozitīvu izaugsmi rūpniecībā un transporta nozarē šogad. Vienlaikus Latvijā turpina strauji augt darba algas, kas kopā ar zemo inflāciju šogad nodrošinās jūtamu pirktspējas pieaugumu, un tā ir laba ziņa mazumtirdzniecībai. Visbeidzot, pozitīvu pienesumu izaugsmē sagaidām arī no lauksaimniecības nozares, kur pērnais gads bija salīdzinoši vājš gan cenu, gan ražas ziņā.

Vienlaikus, neraugoties, uz pozitīvām izaugsmes prognozēm, ekonomikā joprojām ir ļoti liela nenoteiktība un bez inflācijas ir arī citi riski. Ģeopolitiskā situācija šobrīd, šķiet, ir nozīmīgākais drauds Latvijas ekonomikai, kas, dēļ bažām par iespējamo Krievijas agresiju, var sākt negatīvi ietekmēt investīcijas. Savukārt iekšēji Latvijā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās kopā ar ļoti straujo algu kāpumu un vājo produktivitātes pieaugumu rada arvien lielākus riskus konkurētspējai, kā arī potenciālu tālākam cenu kāpumam. Bažas par noturīgāku inflāciju ir ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā. Līdz ar to kopš gada sākuma finanšu tirgi ir kļuvuši ievērojami piesardzīgāki, pirmais procentu likmju samazinājums tagad netiek gaidīts ātrāk par jūniju un līdz gada beigām EURIBOR varētu noslīdēt tikai līdz 3 % iepriekš gaidīto 2,5 % vietā.