Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Eksperte: Sieviete uzņēmuma vadībā vēl nenozīmē sekmīgu dažādības vadību (4)

Sociālantropoloģijas doktore, pirmā sertificētā dažādības vadītāja Baltijā Agnese Cimdiņa Foto: Publicitātes foto

Pēdējos gados strauji attīstās jaunas profesijas, kādu vēl pirms 10 gadiem pasaulē nebija. Dažādības vadītājs(-a) ir viena no tām, un Agnese Cimdiņa ir pirmā sertificētā dažādības vadītāja Baltijā, kas patlaban vada arī PwC dažādības un iekļaušanas praksi Latvijā. 

Sociālantropoloģijas doktore, kas specializējas biznesa antropoloģijā un starpkultūru izpratnē, nupat izdevusi grāmatu, kurā apkopota viņas sociālantropoloģiskā pētījuma pieredze Arābijas pussalā par biznesa sadarbību ilgtspējas kontekstā. Agnese būs viena no konferences "Novatore Impact Summit" meistarklašu vadītājām, un ar viņu pārrunājam, kas vispār ir dažādības vadība, vai sieviešu nokļūšana uzņēmumu vadībā automātiski nozīmē veiksmīgu dažādības vadību un kas vadītājiem un vadītājām būtu jādara, lai iegūtu šo kompetenci un spētu dažādību izmantot sava uzņēmuma izaugsmei.

- Runājot par cilvēkresursu potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu – sen ir zināms, ka Eiropa, tostarp Latvija, strauji noveco un tas būtiski ietekmē darba tirgu. Diemžēl pastāv paradokss, ka zināma vecuma cilvēkus (ne tikai sievietes, bet arī vīriešus) darba devēji sāk diskriminēt vecuma dēļ. Vai dažādības izpratne un iekļaušana varētu būt atslēga, kā risināt abas šīs problēmas – darbaspēka trūkumu un vienlaikus veselas darbinieku kategorijas diskrimināciju?

- Tieši tā. Tā ir mūsu konkurētspējas un arī sociālās ilgtspējas atslēga, jo mums ir jāsaprot, kā varam izmantot to potenciālu, kas mums ir.

Latvijā gandrīz puse iedzīvotāju ir 50+ kategorijā. Vienlaikus mēs redzam, ka diskriminācija visvairāk skar darba ņēmējus, kas ir 55+, un arī jauniešus zem 25 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka mēs apzināti vai neapzināti diskriminējam ļoti lielu daļu Latvijas sabiedrības. Turklāt šādi mēs parodoksālā kārtā diskriminējam paši sevi, jo vienīgais, ko mēs pilnīgi skaidri zinām, ir tas, ka mēs ar katru dienu paliekam vecāki. Tas nozīmē, ka mēs paši sev rokam bedri, jo mēs neviens jaunāk nepaliksim un kādreiz sasniegsim 55+. Tad kādēļ paši kultivējam to vidi, kurā mēs nākotnē tiksim diskriminēti? Vai tas nav absurdi?

Ar dažādības vadības pieeju varam saprast, kā dažādās paaudzes darba vidē vislabāk integrēt, kā radīt piederības izjūtu un kopējus mērķus un kā uz tiem iet, liekot kopā savas dažādās kompetences. Tas briedums un pieredzes bagātība, kas ir vecāka gadagājuma cilvēkos, ir ārkārtīgi vērtīgs, un ir jāspēj to integrēt ar jaunāko paaudžu redzējumu un nākotnes potenciālu, lai ietu uz kopīgu mērķi. Šis mums pieklibo – visticamāk, tāpēc, ka mēs nespējam izmantot dažādības vadības principus un saskatīt vērtību dažādībā.

Svarīgākais
Uz augšu