"Jā, var būt sūdzības, un mēs tās arī vērtējam. Tomēr, ja mēs nojaušam, ka kādam kaimiņam vienkārši nepatīk, ka kāds blakus vāra par daudz indiešu ēdienu, mēs arī neskriesim uzreiz ar pārbaudi. Taču, ja mēs redzam, ka tur ir arī potenciāli nelegālā nodarbinātība, iespējamas aplokšņu algas, tad, šos daudzos mazos puzles gabaliņus salasot kopā, lielā bilde ir redzama skaidrāk un tad notiek arī kontroles šādos uzņēmumos. Risku analīze ir visa uzraudzības darba pamatā," sacīja Šmite-Roķe.
Viņa piebilda, ka arī "konsultē vispirms" princips nekad nav ticis atcelts. Dažkārt varbūt tas pieklibo, ieviešot kaut kādus jaunus kontroles mehānismus, bet tematiskās pārbaudes kā tādas vairāk nenotiek. 2023.gada 30.jūnijā likumā "Par nodokļiem un nodevām" mainījās kontroles regulējums, un VID ir viens liels nodokļu kontroles pasākumu kopums, kas ir balstīts risku analīzē.
Savukārt audits ir atsevišķs kontroles veids, skaidroja Šmite-Roķe. 2018.gadā VID veica 738 auditus, bet 2022.gadā jau tikai 41 auditu. VID vadītāja skaidroja, ka dienests samazina auditu skaitu tieši tādēļ, ka izmanto principu "konsultē vispirms" un mazākus pārkāpumus aicina novērst savlaicīgi un labprātīgi.
"Šis straujais nodokļu auditu skaita samazinājums liecina, ka tie tiek veikti tiešām ļoti mērķtiecīgi, tikai gadījumos, ka ir skaidrs, ka tur jābūt nodokļu uzrēķinam un līdz tam uzņēmējs nav sadarbojies. Tāpat ir Auditu apakšpadome un Auditu padome, kuras izveidoja tieši ar mērķi, lai novērstu korupcijas riskus un iespējas ietekmēt lēmumus, kuros uzņēmumos notiks vai nenotiks audits," stāstīja Šmite-Roķe.
Viņa uzsvēra, ka katram inspektoram, kurš saskata nepieciešamību veikt auditu, tas no sākuma ir jāpamato apakšpadomē un tikai pēc tam var virzīt lēmumu uz padomi. Šmite-Roķe pati arī piedalījās padomes sēdēs pēdējā gada laikā un dažkārt pieņemts lēmums nesākt auditu, jo nebija pietiekama pamata un tika saprasts, ka, atkārtoti uzrunājot uzņēmumu vai iegūstot plašāku informāciju, piemēram, no citām dalībvalstīm, vēl var panākt rezultātu un sadarbību.
Divu pakāpju kolektīvais lēmums mazina korupcijas riskus un ļauj plašākā lokā arī novērtēt, cik mērķtiecīgi tiek tērēti resursi. Tāpēc auditu skaits ir samazinājies, bet to efektivitāte ir palielinājusies, skaidroja Šmite-Roķe.