"Latvenergo" gatavs pilnībā pārņemt kompāniju "Latvijas vēja parki"

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot,"

piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

"Ļoti saprātīgs veids, kā to darīt, ir zaļo projektu nodalīšana, jo, tikko ir klāt fosilo resursu izmantošana, vairs nav tik labi kredītreitingi un finansēšanas iespējas. Tāpat tad sabiedrība var būt mierīga, ka tas neattiecas uz jau esošajiem aktīviem - HES un TEC," skaidroja Čakste.

Viņš minēja, ka "Latvenergo" plānotie vēja parku projekti ir ar 800 megavatu (MW) jaudu un prasīs vairāk nekā viena miljarda eiro investīcijās.

"Latvenergo" vadītājs arī atzina, ka Latvija vēja parku attīstības ziņā pašlaik ir atpalikusi no pārējās Eiropas.

Viņš norādīja, lai izbūvētu vēja parku, ir vismaz seši septiņi punkti, kuros ir nepieciešama dažādu ministriju un pašvaldību iesaiste. "Tie ir milzīgi izaicinājumi jebkuram vēja parka attīstītājam, ne tikai "Latvenergo". Tam klāt vēl ir nākuši ģeopolitiskie izaicinājumi ar transformatoru un cita veida izejmateriālu pieejamību, loģistikas izaicinājumi. Papildus vēl ir elektrības pārvades tīkla jaudu pieejamība. Šī buķete ar jautājumiem, kas ir jāatrisina, ir milzīga," atzina Čakste.

Tomēr viņš pauda cerību, ka šogad notiks pagrieziena punkts, piebilstot, ka visas Eiropas valstis ir spējušas salāgot dažādās intereses, kas ir saistītas ar vēja parku izbūvi, tādēļ vienkārši ir jāizvēlas labākais risinājums, kas ir piemērots Latvijai.

Jautāts, vai politisko lēmumu nepieciešamība varētu vēl vairāk iekavēt vēja parku projektu attīstību Latvijā, Čakste atzina, ka šāds risks pastāv. "Ja mēs mēģināsim ievērot katra indivīda intereses, tad mēs varam mūžīgi iet pa apli, nenonākot līdz risinājumam. Šie ir lieli valstiski projekti un visa Eiropa šim procesam jau ir izgājusi cauri. Mums ir jāizdara tieši tas pats. Ir jābūt politiskiem un ļoti skaidriem lēmumiem, kas sakārtos spēles noteikumus, un vienkārši jāvirzās strauji uz priekšu," norādīja "Latvenergo" vadītājs.

Jau vēstīts, ka "Latvijas vēja parki" tika izveidota 2022.gadā, lai valsts mežu teritorijās attīstītu vēja parkus. Uzņēmumā 80% pieder "Latvenergo", bet 20% pieder "Latvijas valsts mežiem".

Tāpat ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sasniedza 2,027 miljardus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90% un bija 350,2 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.