"Latvijas gāzes" provizoriskais apgrozījums pērn krietni sarucis

Paziņojumā skaidrots, ka 2023.gads dabasgāzes tirgos raksturojams ar mazāku spriedzi un nenoteiktību salīdzinājumā ar 2022.gadu, radot labvēlīgākus apstākļus dabasgāzes patērētājiem (izdevīgākas cenas dabasgāzei). Tajā pašā laikā, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, dabasgāzes tirgotājiem ir bijis aktīvi jāstrādā, lai saviem klientiem nodrošinātu dabasgāzes piegāžu drošību un stabilitāti.

Sākoties ziemai, Eiropas dabasgāzes krātuves, tai skaitā Latvijā, bija gandrīz pilnībā aizpildītas. Arī "Latvijas gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) iesūknēja visu nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjomu, lai nodrošinātu nepārtrauktu gāzapgādi, tostarp 2023./2024.gada apkures sezonā.

Dabasgāzes cenas 2023.gada ceturtajā ceturksnī, lai gan nedaudz augstākas nekā vasarā, bija ievērojami zemākas nekā tajā pašā periodā 2022.gadā. Neskatoties uz to, dabasgāzes patēriņš joprojām ir zems gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Samazinājums galvenokārt ir saistāms ar zemo aktivitāti rūpniecības sektorā, pieprasījuma samazināšanos enerģētikas sektorā, siltiem laikapstākļiem un kopējo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos eirozonā.

Tāpat Eiropas Savienības līmenī joprojām pastāv apņemšanās brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par 15% periodā no 2023.gada 1.aprīļa līdz 2024.gada 31.martam.

"Latvijas gāzei" viens no lielākajiem izaicinājumiem 2023.gadā bija mājsaimniecību dabasgāzes tirgus atvēršana no 1.maija. Paziņojumā biržai teikts, ka, neskatoties uz konkurentu agresīvajām mārketinga kampaņām un cenu politiku, "Latvijas gāze" ir veikusi apjomīgu darbu pie jaunu produktu izstrādes, pārdošanas aktivitāšu veikšanas, kā arī ir būtiski izmainījusi klientu apkalpošanas modeli, kas ir sniedzis rezultātus - pēc mājsaimniecību dabasgāzes tirgus atvēršanas "Latvijas gāze" ir saglabājusi 86% mājsaimniecību klientu portfeļa, salīdzinot ar klientu skaitu uz 2023.gada sākumu.

Pērn ciestos zaudējumus "Latvijas gāze" skaidro ar to, ka, pirmkārt, "Latvijas gāze" veica uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm uzņēmuma akcionāriem. Otrkārt, "Latvijas gāze" ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzei (krājumiem), kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādējādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos "Enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā".

Atbilstoši šiem noteikumiem publiskajam tirgotājam ("Latvijas gāzei") tika uzlikts par pienākumu uzturēt krājumus IPGK 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu 1150 GWh samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Neskatoties uz saistīto lietotāju gāzapgādes vajadzībām nepieciešamā apjoma faktisko samazinājumu par 20% gan 2022., gan 2023.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs gadu vidējo patēriņu, šo noteikumu rezultātā "Latvijas gāzes" bilancē uz 2023.gada 30.aprīlī bija 236 GWh dabasgāzes, kas bija rezervētas tikai mājsaimniecību gāzapgādei un nevarēja tikt pārdota tālāk citiem klientiem par tirgus līmenim atbilstošām cenām.

Tāpat Saeimā 2022.gada 14.jūlijā tika pieņemts likums "Grozījumi Enerģētikas likumā", kas paredzēja ar 2023.gada 1.maiju izslēgt no Enerģētikas likuma publiskā tirgotāja institūtu. "Latvijas gāzei" kā publiskajam tirgotājam no 2023.gada 1.janvāra, kad tika apstiprināts tarifs, līdz 2023.gada 30.aprīlim bija pienākums pārdot dabasgāzi par regulētu tarifu. Atbilstoši tarifu noteikšanas metodikai, zaudējumi, kas rodas publiskajam tirgotājam, tiek kompensēti cenu starpību ietverot nākamajā tarifa periodā.

Nākamais tarifa periods neiestājās grozījumu dēļ iepriekš norādītajā likumā, kā arī netika noteikta pāreja no regulētās nozares uz tirgus apstākļiem, kas kompensētu regulētā tirgū "Latvijas gāzei" radītos zaudējumus. Attiecīgi "Latvijas gāze" pēc laikā līdz 2023.gada 30.aprīlim spēkā esošajām tiesību normām bija tiesības saņemt zaudējuma kompensāciju, bet tāda "Latvijas gāzei" nav kompensēta. Patreizējā brīdī "Latvijas gāze" turpina sarunas ar valsts iestādēm par minētā jautājuma iespējamo risinājumu.

"Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, kas ir par 32,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 40,824 miljonus eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).