VARAM lūdz prokuratūru un policiju izvērtēt Rēzeknes pilsētas deputātu bezdarbību

Aleksandrs Bartaševičs par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju kļuva 2009. gadā. Viņa valdīšanas 15 gadu laikā pilsētā īstenoti daudzi lieli projekti - koncertzāle "Gors", interešu izglītības centrs "Zeimuļs", Olimpiskais sporta centrs ar āra baseinu un citi. Daudzos projektos kā būvnieks vai apakšuzņēmējs strādājis uzņēmums "Latgalija". Firmai ir divi īpašnieki - Bartaševiča sieva Olga un viņa brālis Mihails.

Rēzekni iegāza vērienīgais SPA projekts. Tikai astoņus mēnešus pēc līguma slēgšanas - 2023. gada maijā - domei aptrūkās nauda. Nolēma aizņemties Valsts kasē. Finanšu ministrija aizdevumu neapstiprināja, un ar to sākās Rēzeknes likstas. Atklājās, ka līgums parakstīts, pirms tam to neskatot domes sēdē.

SPA centra būvniecībā apakšuzņēmējs atkal ir “Latgalija”. Firma pagājušajā gadā Rēzeknē renovēja arī bērnu dārzu. Eiropas nauda projektam apturēta, jo uzraugošā aģentūra saskatīja interešu konflikta risku.

Mēra ģimenes firma atjaunoja arī sporta centru "Celtnieks". Tam izmantoja valsts atbalstu Covid seku pārvarēšanai, taču neviens nomnieks, kas gribētu centru apsaimniekot, nav atrasts.

Dziļākās pārbaudēs atklājās, ka pagājušā gada pilsētas budžetā algas bija ieplānotas tikai 11 mēnešiem. Pašvaldību lietu ministre Inga Bērziņa novembrī Rēzeknes mēru atstādināja.

Pēc Bartaševiča atstādināšanas Rēzeknes koalīcijas deputāti domes sēdes sabotēja, aizbildinoties ar veselības problēmām. Trīs nenotikušas sēdes ir iemesls pašvaldības deputātus atlaist, bet Saeima atļāva lēmumus Rēzeknē pieņemt domes mazākumam. Slimie koalīcijas deputāti strauji atlaba.

“Par kvorumu - mums nekad nebija mērķa panākt domes atlaišanu. Ja jūs papētīsiet situāciju, neviens no mūsu kolēģiem, ne arī es personīgi neteicām, ka mēs gribam panākt domes atlaišanu,” raidījumam skaidroja atstādinātais Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai).

Līdz likumā noteiktajam termiņam 21. februārim Rēzeknes pilsēta nespēja izveidot budžetu bez deficīta. Pēc valdības draudiem domi atlaist, deputāti tomēr sola jau nākamnedēļ šādu budžetu pieņemt.

Ne ministrijas, ne politiķi neuzticas domes vadībai. Izrādījies, ka Rēzeknes pilsētā nav vienotas grāmatvedības. Valsts kontrole atklājusi ap 14 miljoniem neuzskaitītu Rēzeknes saistību, un nevar garantēt, vai tas ir viss.

Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā VARAM nosūtīja aicinājumu izvērtēt domes atlaišanu, bet VARAM šo pirmdien vēl svārstījās. Tā prokuratūrai un valsts policijai lūdza izvērtēt deputātu bezdarbību. Dažas stundas vēlāk valdības koalīcija paziņoja, ka Rēzeknes domi atlaidīs.

Atlaišana Bartaševiču un viņa partijas biedrus līdz šim nebiedēja. Viņi bija pārliecināti, ka ārkārtas vēlēšanās atkal uzvarētu. Taču valdības neplāno tādas rīkot. Līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām nākamgad pilsētas vadībā iecels trīs administratorus.

“Rēzeknes valstspilsētas dome šobrīd ir pierādījusi savu nihilistisko attieksmi pret to, ko dara valdība, absolūtu nerēķināšanos ne ar ko,” saka VARAM ministre Inga Bērziņa (JV).

“Tā situācija tik tālu ir izveidojusies, šī budžeta nepieņemšana zināmā mērā pielika punktu, kas liecināja par Rēzeknes domes pretvalstisko rīcību, bezdarbību, kas joprojām ved pie pašvaldības zaudējumu radīšanas, par ko mēs runājām arī ar ģenerālprokuroru vakar,” pauda Bērziņa.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai) raidījumam atklāja: “Mēs sākam virzīt šo dokumentu tikai gadījumā, ja mums būs pilna pārliecība, ka viņš juridiski būs sagatavots, šeit nav nekāda politika. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc lēmums par Rēzeknes domes atlaišanu netika pieņemts pirms dažiem mēnešiem. Tas visu laiku kaut kur figurē jau pusgadu. Tāpēc ka neviens negrib, lai dome tiktu atlaista uz dažiem mēnešiem un Bartaševiča kungs var pastāvēt malā un komentēt.”

Pēc šķelšanās partijā "Saskaņa" Bartaševičs kopā ar domubiedriem pagājušajā gadā izveidoja savu politisko spēku "Kopā Latvijai". Bijušie partijas biedri Rēzeknes mēru vainoja pretvalstiskā nostājā.

“Pirmā reize, kad mēs izteicām neuzticību domes priekšsēdētājam, bija saistībā ar padomju varas pieminekļu novākšanu. Rēzekne bija viena no tām pašvaldībām, kas to kavējās darīt.

Bija arī ļoti emocionālas domes priekšsēdētāja kā amatpersonas uzrunas par to, cik būtiski ir šie pagātnes rēgi,” pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes deputāte Ināra Groce (NA, LZP, JV, LRA un LP saraksts).

Pirms Bartaševiča Rēzekni vadījuši mēri no "Tautas partijas", Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. Taču pēdējo 15 gadu laikā tā sauktajām latviskajām partijām iegūt vairākumu domē nav izdevies. Tagad mērs sociālajos tīklos cilvēkus uzrunā gandrīz tikai krieviski. No pilsētas budžeta finansē fakultatīvu krievu valodas apmācību, bet latgaliešu kultūras stiprināšana atstāta novārtā.

Rēzeknes iedzīvotāja Amanda Anusāne “Nekā personīga” pastāstīja: “Tā ka kaut kādas iniciatīvas nāktu no pašvaldības, izņemot centru "Zeimuļs", kas ir nosaukums, bet tas arī viss. Ir diezgan tāda bezcerīga sajūta, ka kaut kas varētu mainīties, jo nav arī tādas partijas vai līdera, kas varētu uzņemties to līderību un mēģināt tikt galā ar šo situāciju, tās sekām.”

Saeimas vēlēšanās to rēzekniešu balsis, kas iepriekš atbalstīja "Saskaņu", tika partijai "Stabilitātei!". Šis politiskais spēks nule atklājis savu biroju Rēzeknē. Tas būs Bartaševiča galvenais konkurents par krievvalodīgo balsīm. Abi spēki ir aktīvi "Facebook", "TikTok" un citos sociālajos tīklos. Partija “Kopā Latvijai” jau izdod avīzi, gada sākumā pirmie numuri nonāca iedzīvotāju pastkastītēs. Tajā atstādinātais mērs stāsta, ka visas pilsētas nedienas saistītas ar finanšu ministra un "Jaunās Vienotības" sazvērestību.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte visā Latvijā bija zema. Bet, ja piemēram - Preiļos - pie urnām gāja 45% balsstiesīgo, tad Rēzeknē tikai 31%. Tagad, jūtot Bartaševiča varas sadrupšanu, aktīvāk darbojas tā sauktās latviskās partijas.

“Būs tādi saraksti, kas līdz šim Rēzeknē netika manīti. Tāds pozitīvs solis ir tas, ka ir apvienojušies labējie spēki, ir šis kopējais sešu partiju birojs "Rēzeknei byut" - latgaliešu nosaukums. Tad mēs varam arī tālāk domāt, kādu mēs viņu vēlamies redzēt - atvērtu, demokrātisku, latgaliskāku, latviskāku, kas ciena un ievēro arī citu tautību vērtības,” uzskata deputāte Ināra Groce (NA, LZP, JV, LRA un LP saraksts).

“Gribētos no Rīgas puses tādas pamanāmākas, aktīvākas darbības, jo ilgu laiku notika tāda taustīšanās, skatīšanās, ko mēs te varam vai gribam vispār darīt,” saka Rēzeknes novada domes deputāts Guntis Rasims (Konservatīvie). Viņš uzskata: “Viena daļa joprojām vēl baidās. It kā mērs nav, bet viņš joprojām sēž savā kabinetā un no ministrijām [par to] nekāda veida aizrādījumu nesaņem. Viņš arī aktīvi apmeklē visas plānošanas sapulces reģionā, arī ar premjeri Siliņu Balvos tikās, pārstāvot Rēzekni.”

Rēzeknes pilsētas dome un Rēzeknes novada dome atrodas blakus. Novads un pilsēta mēdz sadarboties, un daži politiķi pat rosina abas pašvaldības apvienot. Novads gan tam nepiekrīt, jo tad pilsēta noēdīs visu pašvaldības budžetu un vēlēšanās dominēs pilsētas politiķi, pārējo novadu nostumjot malā.

Pēc pēkšņās Rēzeknes deputātu slimošanas VARAM lūdza Veselības inspekcijai situāciju izvērtēt. Tā janvārī sniegusi atzinumu, ka daļa slimības lapu Rēzeknes pilsētas deputātiem bija izsniegtas nepamatoti.