Krievija turpina zaudēt pircējus Eiropas naftas tirgū, kas agrāk bija lielākais noieta tirgus vietējām naftas ieguves un pārstrādes kompānijām, katru otro naftas barelu eksportējot Rietumvalstīm.
Pēdējā ES dalībvalsts pilnībā atteikusies no Krievijas naftas (2)
Kā vēsta “Novinite”, sākot ar 1. martu no Krievijas naftas piegādēm atteikusies Bulgārija – pēdējā Eiropas Savienības valsts, kura līdz šim turpināja importēt Krievijas naftu pa jūru.
Lai arī Brisele deva Bulgārijai laiku līdz šī gada beigām atteikties no Krievijas naftas piegādēm, Bulgārijas varasiestādes lēmušas pievienoties Krievijas naftas importa embargo krietni ātrāk. Bulgārijas parlaments šo lēmumu skaidrojis ar to, ka “ir nepieciešams pārtraukt finansēt Krieviju, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei”.
2023. gada beigās Bulgārija no Krievijas ik dienu iepirka līdz 200 tūkstošiem barelu naftas, apgādājot vietējo naftas pārstrādes rūpnīcu “Lukoil” Burgasā. Tā kā Bulgārijā vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca pieder Krievijas kompānijai “Lukoil”, tai noteikts 60% peļņas nodoklis. Tas būs spēkā tik ilgi, kamēr Krievijas kompānija neatbrīvosies no biznesa Bulgārijā.
Bulgārija ir atradusi alternatīvus naftas piegādes ceļus. Krievijas naftu aizstāj Kazahstānas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu nafta. Jau janvārī Burgasas naftas pārstrādes rūpnīca saņēma 120 tūkstošus tonnu Kazahstānas naftas, 76 tūkstošus tonnu Irākas “Basrah Light” naftu, kā arī partiju no Tunisijas 33 tūkstošu tonnu apjomā.
Decembrī “Lukoil” paziņoja, ka ir sākts darbs stratēģijas pārskatīšanai Bulgārijas teritorijā, ņemot vērā ”būtiski mainīgos noteikumus biznesam.” “Lukoil” pārstāvji solīja analizēt dažādas opcijas, piesaistot starptautiskos konsultantus, kā arī – apsvērt iespēju pārdot savu Bulgārijas biznesu.