Veselības nozares organizācijas aicina ministriju veidot valsts zāļu rezerves fondu

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Organizācijas norāda, ka esošā zāļu apgādes sistēma spēj efektīvi nodrošināt ikdienas vajadzības, taču dažādu apdraudējumu un krīžu gadījumā pastāv augsti riski, ka virkne hronisko pacientu paliktu bez nepieciešamajām zālēm.

Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens uzsver, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā uzskatāmi parādīja, cik ievainojama ir Latvija no zāļu apgādes viedokļa, kam, viņaprāt, galvenais iemesls ir lielā atkarība no ārvalstu zāļu importa.

"Pašlaik Latvijas tirgū 94% zāļu veido imports. Tāpēc ir augsts risks, ka piegādes ķēžu traucējumu gadījumā mūsu valsts iedzīvotāji vienkārši var palikt bez viņiem nepieciešamajiem medikamentiem. Tieši tādēļ mēs kopā ar citām nozares organizācijām aicinām negaidīt kārtējo krīzi, bet kopā strādāt pie efektīva risinājuma rezervju izveidei, lai parūpētos par medikamentu nepārtrauktu pieejamību hroniskajiem pacientiem jebkādā situācijā," pauž Lībķens. Viņš arī atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur jau tiek veidotas valsts zāļu rezerves un šogad februārī pieņemts lēmums izveidot pat rezerves arī veterinārajiem medikamentiem.

Vēstules autori uzsver, ka citās valstīs atsevišķu medikamentu nepieejamība pēdējo piecu gadu laikā ilgusi pat 130 dienas, galvenokārt neiroloģisko un kardiovaskulāro slimību grupās. Šis apstāklis ne tikai ietekmē pacientus, kuriem nepieciešama nepārtraukta medikamentoza terapija, bet arī palielina veselības aprūpes izmaksas.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka krīzes situācijās zālēm ir jābūt pieejamām ne tikai slimnīcās, bet arī ambulatorajā aprūpē, īpaši hroniskajiem slimniekiem. Tāpat viņa norāda, ka mediķiem un farmaceitiem ir tiesības zināt, pēc kādiem principiem krīzes situācijās notiktu medikamentu piegādes un kuras būtu prioritārās grupas, kas tos varētu saņemt, ja tomēr veidotos iztrūkums.

Latvijas Ārstu biedrības prezidentei piekrīt arī Latvijas Pacientu organizāciju tīkla (LPOT) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. LPOT pašlaik apvieno vairāk nekā 30 Latvijas pacientu organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar sirds un asinsvadu, endokrīnām, onkoloģiskām, neiromuskulārām, retām slimībām, HIV un vīrushepatītiem, reimatoloģiskām, autoimūnām un citām slimībām.

"Valstij ir jāspēj nodrošināt, ka pacientiem ir iespēja tikt pie vajadzīgajām zālēm nepārtraukti. Tieši tādēļ ir jābūt izveidotai sistēmai, kā medikamentu apgāde Latvijā notiks krīzes situācijās. Lai arī medikamenti ierasti ir preces, kuru pieejamība ir jānodrošina pat kara apstākļos, un uz to uzstāj arī starptautiskās organizācijas, nevaram paļauties tikai uz humāno palīdzību un ar atbildību par cilvēku veselību un dzīvību pašiem ir jāizdara savi mājasdarbi," uzsver Ziemele.

Vēstules autori informē, ka Eiropas Komisija, Eiropas zāļu aģentūras un Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi kritiski svarīgo zāļu sarakstu. Latvijas ražotāji jau tagad strādā pie šī saraksta izpētes, lai apzinātu, kurus no medikamentiem jau šobrīd ražo Latvijā un kuru ražošanu varētu operatīvi sākt, ja tiek pārtrauktas starptautiskās piegādes.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas vadītājs Juris Bundulis uzskata, ka Latvijā ir spēcīgi attīstīta farmācijas industrija un šeit ir vietējie uzņēmumi, kas var saražot medikamentus līdzvērtīgā līmenī kā globālās kompānijas.