Vides organizācijas iebilst pret dabas skaitīšanas rezultātu tālākas virzības apturēšanu

Sabiedriskā apspriešana par dabas skaitīšanas rezultātu tālāku virzību jeb informatīvo ziņojumu "Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai" noslēdzās 1.martā.

Latvijas vides organizācijas, kas apvienojušās iniciatīvā "Zaļais barometrs", konceptuāli atbalsta ziņojuma tālāku virzību un protokollēmuma projektu, taču vienlaikus norāda uz vairākiem aspektiem, kas jāņem vērā, apspriežot ziņojumu Ministru kabinetā.

Vides organizāciju ieskatā, ziņojumā ietverti secinājumi par piedāvāto rīcības scenāriju ietekmi uz tautsaimniecību un plaši analizēta negatīvā ietekme, taču nav analizēta vai pat konceptuāli pieminēta pozitīvā ietekme. Dabas saglabāšanas un atjaunošanas devumu tautsaimniecībai ir iespējams izteikt un kvantificēt, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu vai dabas kapitāla pieeju, kas pašlaik visā pasaulē kļūst arvien izplatītāka, skaidro Brizga-Kalniņa.

"Apzinoties, ka Latvijā pašlaik nav pilnvērtīgi pieejami dati šādā pieejā balstītam vērtējumam, uzskatām, ka ir nesamērīgi aicināt apturēt šī ziņojuma tālāku virzību," uzsver vides organizācijas.

Tās norāda, ka turpmākajās diskusijās un lēmumu pieņemšanā ir būtiski ņemt vērā, ka veiktā sociālekonomiskā analīze uzrāda tikai šajā ziņojumā ietverto pasākumu zaudējumus un nav norādīta patiesā ietekme uz sabiedrību, kas, visticamāk, ir pozitīva nevis negatīva. Šāds secinājums izriet no plašākiem pētījumiem un pētījumu apkopojumiem, kuros viennozīmīgi tiek akcentēts, ka dabas ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana nes tiešus un netiešus monetārus ieguvumus.

"Zaļais barometrs" atbalsta, ka "Natura 2000" teritorijas prioritāri tiek veidotas galvenokārt valsts un pašvaldību jeb publiskā īpašuma zemēs, tomēr raugoties, lai tiktu nodrošināta mērķa - aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa - sasniegšana.

Ņemot vērā to, ka pilnībā izvairīties no aizsargājamo teritoriju veidošanas privātās zemēs nebūs iespējams, "Zaļais barometrs" atbalsta informatīvajā ziņojumā iekļauto kompensācijas sistēmas pilnveidošanu privātajiem zemju īpašniekiem. Vides organizācijas uzsver, ka ar kompensāciju sistēmas pilnveidošanu jāpanāk tāda principa un mehānisma īstenošana, kas neierobežo zemju privātīpašnieku tiesības iegūt tādu naudas atlīdzību, kas būtu iespējama konkrētos tirgus apstākļos.

"Zaļais barometrs" atbalsta "Natura 2000" teritoriju tīkla pilnveidošanu visiem biotopiem un ziņojuma pielikumā piedāvāto Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas scenāriju kas paredz ES nozīmes biotopu aizsardzības prasību pastiprināšanu "Natura 2000" teritorijās, pieļaujot tikai darbības, kas savietojamas ar "Natura 2000" teritorijas aizsardzības mērķi.

Ārpus "Natura 2000" teritorijām visās ES nozīmes biotopu platībās tiek atļautas tikai tādas darbības, kas saglabā un veicina konkrētā ES nozīmes biotopa kvalitātes uzlabošanos.

Iniciatīva "Zaļais barometrs" apvieno Latvijas vides nevalstiskās organizācijas - tajā piedalās Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, "Zaļā brīvība", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem.

LETA jau vēstīja, ka "Natura 2000" teritorijas turpmāk plāno veidot galvenokārt publiskajās zemēs, teikts informatīvā ziņojuma projektā par aizsargājamo biotopu aizsardzību un tautsaimniecības nozaru interešu sabalansēšanu.

Šādu priekšlikumu turpmākai rīcībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izteikusi, lai samazinātu saimnieciskās darbības ierobežojumu slogu uz privātajiem zemes īpašniekiem, kā arī mazinātu kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta un ES fondiem.

Minētās aizsargājamās teritorijas varētu tikt veidotas galvenokārt valsts un pašvaldību īpašuma zemēs, ciktāl tas ir ekoloģiski iespējams.

Saskaņā ar ziņojumu, plānota "Natura 2000" teritoriju tīkla pabeigšana un pārskatīšana.

Lai nodrošinātu biotopu saglabāšanu primāri "Natura 2000" teritorijās, esot nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", nosakot vispārēju nosacījumu, ka "Natura 2000" teritorijās pieļaujama tikai tāda saimnieciska darbība, kas nodrošina vai ir savietojama ar teritorijai noteikto aizsardzības mērķi.

Līdz šī gada beigām nepieciešams apstiprināt aizsardzības mērķus katrai no šīm teritorijām, kā arī grozīt sugu un biotopu aizsardzības likumu, lai nodrošinātu nepieciešamos pasākumus biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai.

Kā aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa, informatīvā ziņojuma projekts satur biotopu kartēšanas rezultātus, tostarp konstatējamās biotopu platības un kvalitāti.

Ziņojumā norādīts par kompensāciju nepieciešamību, ja tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Biotopu kartēšanas rezultāti izriet no dabas skaitīšanas procesa, kas norisinājās no 2017. līdz 2020.gadam. Šajā laikā tika apsekoti vairāk nekā 1,2 miljoni hektāru teritorijas un konstatēts 670 481 hektārs ES nozīmes biotopu, kas aizņem 10,3% no valsts kopējās sauszemes teritorijas.

Lielāko daļu - 50,1% no ES nozīmes biotopiem jeb 5% no kopējās valsts teritorijas aizņem ES nozīmes aizsargājami meži.

Purvu un avotu ES nozīmes aizsargājamie biotopi no Latvijas teritorijas aizņem 2%, saldūdeņu aizsargājamie biotopi aizņem 2%, aizsargājamie zālāju biotopi - 1%, savukārt jūras piekrastes, smiltāju un virsāju aizsargājamie biotopi un arī atsegumu un alu aizsargājamie biotopi aizņem mazāk par procentu no kopējās valsts teritorijas.

VARAM informē, ka Dabas skaitīšanas process sākās 2015.gadā, Ministru kabinetam izskatot informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanai", un apstiprinot aizsargājamo biotopu kartēšanas pamatprincipus.

No 2017. līdz 2020.gadam norisinājās lauku darbi, datu pārbaude, zemes īpašnieku informēšana, pēc kā sekoja datu apkopošana, analīze, scenāriju izstrāde biotopu aizsardzībai.

Pēdējo divu gadu laikā norisinājās datu precizēšana, biotopu kartēšanas rezultātu sociāli - ekonomiskā analīze, kā arī apkopojums par normatīvajiem aktiem, kuros būtu nepieciešami grozījumi.

Priekšlikumus turpmākajai rīcībai sagatavoja VARAM, sadarbībā ar Uzraudzības grupu, kurā piedalās Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Latvijas Meža īpašnieku Biedrība, Zemnieku Saeima, Latvijas Kūdras asociācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, VAS Latvijas Valsts meži, kā arī Vides konsultatīvajā padomē esošās organizācijas - Makšķernieku asociācija, Ķemeru nacionālā parka fonds, Vides izglītības fonds, Vides aizsardzības klubs, Pasaules Dabas fonds, Baltijas vides forums.