Zemkopības ministrija apņemas nepieļaut īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepamatotu palielināšanu

ZM ieskatā strauji sasniegt Eiropas Savienības (ES) līmeņa vides un klimata mērķus, kā to iecerējusi pati ES, iespējams ar motivējošiem instrumentiem, tostarp ar ES un valsts atbalstu.

"Ir saprotams, ka daba ir jāaizsargā. Bet nav saprotamas vēlmes veikt saimnieciskās darbības ierobežojumus tik plašās teritorijās, kas ļoti negatīvi ietekmē gan meža nozari, gan lauksaimniecisko ražošanu. Eiropas Savienības Zaļajam kursam ir jābūt saprātīgam un samērīgam bez pārspīlējumiem," norāda Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Komentējot prasības novērst meža nozares nostādīšanu Latvijā būtiski neizdevīgākā pozīcijā kā citās ES dalībvalstīs, ZM norāda, ka atbalsta meža īpašnieku centienus un skaidro, ka patlaban meža īpašnieki jau sniedz būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā. ES iecerētos klimatneitralitātes mērķus praktiski nevar sasniegt, nesamazinot ražošanu, ieņēmumus valsts budžetā un nezaudējot darba vietas nozarē, tādēļ ir nepieciešami kompleksi starpnozaru risinājumi, uzsver ZM pārstāvji.

ZM norāda, ka apņemas nepieļaut īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepamatotu palielināšanu, piesedzoties ar ES regulām un dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas atjaunošanas regulas prasību ieviešanai jāpanāk vienošanās politiska lēmuma veidā, kā arī vērtējot un mācoties no citu reģiona valstu pieejas un prakses. Tajā pašā laikā ZM norāda, ka ir sākts darbs pie meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm līdz 2050.gadam, kas pēc apstiprināšanas meža nozarei un kokrūpniecībai iezīmēs skaidru nozares attīstības ceļu nākotnē.

Atbildot uz prasībām pēc taisnīgām kompensācijām, nosakot aprobežojumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu izveidei, ZM skaidro, ka, ja valsts un sabiedrības interesēs tiek apgrūtināts kāds īpašums, jo tajā nedrīkst veikt saimniecisko darbību dabas aizsardzības dēļ, ir jābūt adekvātām kompensācijām. Patlaban meža īpašnieks par pilnībā aizliegtu saimniecisko darbību saņem kompensāciju 190 eiro apmērā par vienu hektāru, lai gan viena hektāra meža vērtība ir 10 000 eiro un vairāk, ņemot vērā mežaudzes vecumu, sugu sastāvu un citus faktorus. ZM piebilst, ka ministrija nav mainījusi savu redzējumu, ka saistībā ar dabas aizsardzību, uzliekot dažādus saimnieciskās darbības liegumus meža īpašniekiem, ir nepieciešamas taisnīgas kompensācijas.

ZM uzsver, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), nosakot jaunus aprobežojumus privātos mežos, ir jābūt nodrošinātam valsts finansējumam kompensācijām meža īpašniekiem. VARAM un ZM turpina pie tā strādāt, bet tam ir nepieciešams valdības koalīcijas atbalsts.

ZM pārstāvji norāda, ka Ministru kabinets (MK) jau ir uzdevis VARAM sadarbībā ar ZM un Klimata un enerģētikas ministriju 31.maijā iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, vienlaikus nosakot, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājums tiks izskatīts 2025.gada budžeta ietvaros.

Atbildot uz prasībām izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā, ZM skaidro, ka atbalsta šo priekšlikumu, norādot, ka projektā "LatViaNature" Dabas aizsardzības pārvaldei ir noslēgusi brīvprātīgās dabas aizsardzības līgumus ar meža īpašniekiem uz četriem gadiem. ZM norāda, ka atbalsta ideju par patstāvīgas brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu, taču vienlaikus uzskata, ka ir jāvērtē šādas brīvprātības shēmas radītais finansiālais slogs valsts budžetam. Kā perspektīvu risinājumu ZM saskata dinamiskās dabas aizsardzības mehānismu, neveidojot stingras dabas aizsardzības teritorijas.

Uz prasībām mazināt birokrātiju, kas, pēc nozares pārstāvju teiktā, grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju, ministrija norāda, ka tā kritiski vērtē ES jaunās iniciatīvas, īpaši pievēršot uzmanību priekšlikumiem, kas rada un/vai var radīt papildu un nesamērīgu administratīvo slogu zemes īpašniekiem. Tāpat ZM atzīmē, ka ir izstrādājusi un virzījusi apstiprināšanai grozījumus Valsts meža dienesta (VMD) likumā, kura mērķis ir sakārtot normatīvo vidi VMD e-pakalpojumu attīstībai, lai samazinātu administratīvo slogu, attīstītu digitalizāciju, uzlabotu VMD saziņu ar klientiem. Likums pieņemts 2023.gada 14.decembrī.

ZM skaidro, ka ir sākusi darbu pie vairāku normatīvo aktu pārskatīšanas, lai mazinātu administratīvo slogu, tostarp noteikumos par koku ciršanu mežā, atmežošanas noteikumos, darba aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā, meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra noteikumos, kā arī citos. ZM pārstāvji paredz, ka daļa no tiem tiks izskatīti jau 2024.gadā.

Meža nozare, pēc ZM teiktā, Latvijā ir ļoti nozīmīga joma tautsaimniecībā. Tās ieguldījums iekšzemes kopproduktā 2022.gadā bija 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro jeb 20% no valsts kopējā eksporta. Mežsaimniecībā un ar to saistītajās jomās - kokapstrādē, mēbeļu un būvkonstrukciju ražošanā - Latvijā kopumā strādā ap 40 000 cilvēku, kas lielākoties ir Latvijas lauku apvidu iedzīvotāji. Tādējādi meža nozari var uzskatīt par vienu no būtiskākajiem Latvijas lauku pastāvēšanas balstiem, nodrošinot sociālekonomisko aktivitāti reģionos.

"Latvijas politiķu uzdevums ir izveidot godīgu kompensāciju sistēmu meža īpašniekiem un lauksaimniekiem, apgrūtinājumus īpašumiem uzliekot tikai tad, kad par tiem ir godīgi samaksāta kompensācija," norāda Krauze.

Ņemot vērā aktuālos globāli nozīmīgos ietekmes faktorus, karu Ukrainā un ES virzību uz klimata un dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, Latvijas meža nozare šobrīd sastopas ar nozīmīgiem izaicinājumiem, norāda ZM pārstāvji.

LETA jau vēstīja, ka otrdien, 5.martā, pie Ministru kabineta protestēs meža nozares pārstāvji un arī lauksaimnieki. Protesta akcija plānota plkst.11.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.

Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.

"Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku - mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta," uzsver LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš skaidro, ka patlaban, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir netaisnīgas. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.

Vienlaikus biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka lauksaimnieki protesta akcijā vērsīs valdības uzmanību draudiem, ka aiz ES zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem.

"Mūsu prasība ir nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi," uzsver Lazdiņš, piebilstot, ka Latvijā politiskajā līmenī ir jāvienojas un operatīvi jāizstrādā rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem, kas nosaka, ka nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumu gadījumā lauksaimniecības zemju saimniekiem tiek piešķirtas kompensācijas, tādējādi viņus pasargājot no bankrota.

Tāpat ziņots, ka 5.februārī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.

Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Lauksaimnieki arī pauda gatavību protestēt Rīgā, ja prasības netiks izpildītas.