Siliņa: Lietuva un Polija arī varētu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības importu (1)

''Ar šo lēmumu mēs vēlējāmies, lai Latvijā neienāktu Krievijas un Baltkrievijas produkti, - kas gan neveicina mūsu lauksaimnieku konkurenci, ierobežo to dažādos veidos-, lai mēs nefinansētu šo valstu militāro un politisko kapacitāti,'' sacīja premjerministre.

Siliņa atzīmēja, ka Lietuva un Polija ir paziņojušas, ka varētu pieņemt līdzīga rakstura lēmumu. Ministru prezidente uzskata, ka Latvija, pieņemot politisko lēmumu, kas sākotnēji būtu tikai nacionāli saistošs, ir iekustinājusi politisko vidi Baltijas valstīs un Polijā, līdz ar to jautājums kļūst aizvien reālāks visā Eiropas Savienības kontekstā, kas ir mērķis.

Pēc premjeres vārdiem, arī Polijas premjerministrs novērtē Latvijas iniciatīvu, jo, viņuprāt, tas ir samērā labs risinājums arī Polijā notiekošajiem lauksaimnieku protestiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) akcentēja, ka Lietuva un Igaunija ir līdz šim atbalstījusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības preču importa aizliegumu Eiropas Savienībā, kad par to tika diskutēts Eiropas līmenī. Vienlaikus iespēju pieņemt līdzīgu lēmumu patlaban neesot izteikusi Igaunija.

Ministrs sacīja, ka preču saraksts MK noteikumos ir papildināts, to saskaņojot ar lauksaimnieku organizācijām. Sarakstā nav tikai graudaugi un lopbarība, bet arī dārzeņi un augļi, piebilda Krauze.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir paplašinājusi iespējamam importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču sarakstu, liecina Tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Ministrijas izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums varētu attiekties uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attieksies arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Paredzēts, ka no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevarēs ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums tiks attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevarēs ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.

Salīdzinot ar sākotnējo importa aizliegumam pakļauto preču sarakstu, kuru ZM Tiesību aktu portālā publiskoja pagājušajā nedēļā, no tā izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību.

Piemēram, sākotnēji bija paredzēts Latvijā liegt ievest arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus.

Tāpat sarakstā vairs nav iekļauti graudaugu salmi un sēnalas, lopbarības kāļi, lopbarības bietes, lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, un tamlīdzīgus lopbarības produkti.