Valainis: Slimnīcu tīkla attīstības jautājums būs sarežģītāks par skolu tīklu

Šādu redzējumu viņš pauda saistībā ar Veselības ministrijas (VM) saskaņošanai izpildvaras līmenī iesniegto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, no kura secināms, ka veicamos pasākumus plānots sākt īstenot jau šogad.

Vaicāta par VM ziņojumu, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka ziņojums līdz šim nav pārrunāts koalīcijā, bet ir apspriests Ministru kabineta tematiskajā komitejā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) prezentējis šo redzējumu ministriem un "visi to atbalstīja", pastāstīja Siliņa. Vēl notiks darbs ar konkrētām pašvaldībām, kuras ir kapitāldaļu turētājas attiecīgajās reģionu slimnīcās.

VM ziņojums ir konceptuāls redzējums, kā nodrošināt, ka pacients nonāk pie vajadzīgā ārsta pēc iespējas agrāk, lai procesu vadība ir skaidra "no A līdz Z", norādīja premjerministre.

ZZS politiķis, zemkopības ministrs Armands Krauze akcentēja pašvaldību lomu šajā jautājumā, norādot, ka bez pārrunāšanas ar pašvaldībām, kuras ir reģionālo slimnīcu īpašnieces vai līdzīpašnieces, uz priekšu virzīties nevarēs.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs skaidroja, ka frakcijā par šo dokumentu diskusija vēl nav notikusi.

Valainis prognozē, ka kopīgi ar veselības ministru tiks panākta vienošanās par valdības līmeņa sarunām ar pašvaldībām. ZZS politiķis uzsvēra, ka slimnīcu tīkla attīstības jautājums būs sarežģītāks un citādāks par skolu tīklu.

Slimnīcu jautājumā ir runa arī par kapitālsabiedrībām, kurās ir ieguldīta valsts nauda, atzīmēja Valainis. Ja valsts plānotu atpirkt pašvaldībām piederošas slimnīcas-kapitālsabiedrības, tad būtu jāvienojas par cenu. Cits variants būtu valsts veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībās - tad būtu jāvienojas, uz kādiem nosacījumiem un kā valsts turpinās līdzdarboties veselības pakalpojumu nodrošināšanā attiecīgajā pašvaldībā, pauda ZZS politiķis.

Katra situācija, katras reģionālās slimnīcas darbība būs jāskata individuāli, atzīmēja Valainis. Piemēram, viena pieeja būtu Daugavpils slimnīcai, kurai nav naudas ārstu algām, un kur tāpēc nepieciešams valsts atbalsts, atzīmēja politiķis.

Savukārt pašlaik nav atbildes, kāda būtu pievienotā vērtība, ja gadījumā tiktu rosināts valstij ar savu kapitālu ienākt tajās pašvaldībām piederošajās slimnīcās, kuras pašas jau tagad spēj nopelnīt, pauda Valainis. Tāpēc šajā jautājumā veselības ministram "būs vēl diezgan jāpastrādā", lai pilnveidotu piedāvājumu, norādīja ZZS politiķis.

Tāpat līdz galam vēl nav atbildēts jautājums, kā tieši veidosies sadarbība augstāka līmeņa un zemāka līmeņa slimnīcām, piemēram, Jelgavas un Dobeles un Jelgavas un Bauskas līmenī.

Kā ziņots, VM saskaņošanai nodotajā ziņojumā pauž pārliecību, ka, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, ir svarīgi novērst ne tikai pastāvīgi nepietiekamā veselības aprūpes sistēmas finansējuma problēmu, kas traucē uzlabot veselības aprūpes pieejamību un efektīvu pakalpojumu nodrošināšanu, bet arī ieviest sistēmiskus risinājumus, kas ļaus efektīvāk izmantot esošos un plānotos resursus.

2025.gadā VM sadarbībā ar nozari piedāvā vērtēt galvenos slimnīcu snieguma rādītājus, no kuriem daļa jau pašlaik tiek uzskaitīti un uzraudzīti.

Kā teikts ziņojumā, svarīgi nodrošināt, ka pacienti, kuriem ir smagāka slimības gaita, saņem nepieciešamo ārstēšanu augstāka līmeņa slimnīcā, un veselības stāvoklim stabilizējoties vai uzlabojoties ārstēšanu turpina zemāka līmeņa slimnīcās, kur viņa veselības stāvoklim ir nepieciešamie resursi. Vienlaicīgi augstāka līmeņa slimnīcās pakalpojumi kļūs pieejamāki pacientiem ar smagāku slimības gaitu. Savukārt pašvaldības, pārzinot esošo ārstniecības iestāžu un pašvaldību kapacitāti un pieejamos resursus, spēs definēs prioritātes veselības aprūpes jomā atbilstoši sadarbības teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, uzskata VM.