FOTO UN VIDEO ⟩ Gandrīz tūkstotis lauksaimnieku un mežsaimnieku pulcējas pie Ministru kabineta (4)

Tāpat pie Ministru kabineta novietotas sešas smagās lauksaimniecības tehnikas vienības, kā arī uzstādīta nozares prasībām veltīta lielizmēra instalācija - krēsls, kam nolauzta viena kāja, ar uzrakstu "Atjēdzieties! Kritīsiet!".

Vienlaikus protestētājiem līdzi ir arī izkārtnes, uz kurām norādīt saukļi, piemēram, "Par zaļo attīstību! Pret zaļo stagnāciju!", "Ļaujiet strādāt!", "Dabas bagātības mežos cilvēku veidotas!", "Aiz kokiem neredz mežu nozari", un tamlīdzīgi. 

Piketētāju vidū ir arī vairāku meža nozares uzņēmumu pārstāvji, tostarp pārstāvēts "Krauzers", "Lignum Latvija", "Amber Birch", "Erte grupa", un daudzi citi.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda, ka lauksaimnieku prasības, kas tika iesniegtas politikas veidotājiem februāra sākumā, vēl nav izpildītas, taču pie tām darbs ir sācies.

Vienlaikus Lazdiņš norādīja, ka pēc šīs dienas protesta akcijas "Zemnieku saeima" Rīgas domē iesniegs pieteikumu protesta akcijām oktobrī, tādējādi skaidri norādot nozares neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanai.

"Šis ir viens no radikālākajiem veidiem, kā risināt problēmas," atzina Lazdiņš, piebilstot, ka problēmas lauksaimniecības nozarē ir jau ilgi un šādas protesta akcijas ir labs veids, kā politiķiem atgādināt par nepieciešamību tās risināt.

Mežu un lauksaimniecības organizāciju vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai (JV), uzsvērts, ka meža nozares un lauksaimniecības pārstāvji sagaida izmaiņas normatīvajā regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, programmas brīvprātīgai dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā izstrādi un samērīguma, saprātīguma principu un mazinātas birokrātijas, kas veicinātu konkurētspēju ar pārējām Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, ievērošanu.

Mežu un lauksaimniecības nozaru pārstāvji vēstulē ministriem teikts, ka Latvijas mežu īpašnieki un visi meža nozarē strādājošie izjūt arvien lielāku nevienlīdzību un netaisnību gan Latvijas likumdošanā, gan ES noteiktajās normās. Abu nozaru pārstāvji uzskata, ka šī brīža politiskā dienaskārtība nostāda nozari krīzes priekšā, apdraudot 40 000 darba vietas. Tāpēc nozaru pārstāvji lūdz veidot nozarei samērīgu un godīgu politiku.

Abu nozaru pārstāvji vēstulē atzīmē, ka "mežu īpašnieki visā Latvijā ir nonākuši faktiski beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī neformāli, pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta." Mežu nozares pārstāvji kritizē mazo kompensāciju un pieprasa godīgu risinājumu, lūdzot noteikt taisnīgas, mežaudzes tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas par meža zemēm, kam, veidojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus, noteikti ierobežojumi un līdz taisnīgas kompensāciju sistēmas ieviešanai pieprasa apstādināt jaunu aprobežotu teritoriju veidošanu un nepastiprināt aprobežojumus jau izveidotajās.

Vēstulē arī pausts lūgums izstrādāt programmu brīvprātīgai dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā. Abu nozaru pārstāvji šo lūgumu pamato ar to, ka, valstij veidojot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, zemes īpašnieki vairumā gadījumu tiek nostādīti fakta priekšā, ka viņu īpašums ir iekļauts jaunā aizsargājamā teritorijā. Tāpēc mežu un lauksaimniecības pārstāvji norāda, ka šāda rīcība nepanāks pozitīvu meža īpašnieku attieksmi un ierosina sniegt meža īpašniekiem iespēju brīvprātīgi izvēlēties platību, ko nodot dabas aizsardzībai. Šāda sistēma praksē, pēc abu nozaru apgalvotā vēstulē, strādā jau citās Eiropas valstīs, turklāt tā nodrošināšot iespēju meža īpašniekiem pašiem lemt par savu meža platību izslēgšanu no saimnieciskās darbības, slēdzot līgumu ar valsti par saņemto kompensāciju atkarībā no līguma termiņa un ierobežojumiem.

Tāpat abu nozaru pārstāvji vēstulē pauduši lūgumu ievērot samērīguma un saprātīguma principu un mazināt birokrātiju, veicinot konkurētspēju ar pārējām ES un citām valstīm. Šo lūgumu mežu un lauksaimniecības nozares pārstāvji pamato ar to, ka patlaban Latvijas pieeja dažādu Eiropas direktīvu un regulu ieviešanā padara daudzas nozares, tostarp mežsaimniecību un kokrūpniecību, mazāk konkurētspējīgas.

Mežu un lauksaimniecības nozaru pārstāvji vēstulē arī norāda, ka "Latvijas valdībai daudz prasmīgāk ir jācīnās par savu iedzīvotāju interesēm, un tā vietā, lai vienmēr tiektos sasniegt lielākos ierobežojumus, būtu jāpanāk līdzvērtīgs aizsargājamo teritoriju īpatsvars", kā arī jāveido dabas aizsardzības sistēma, kas aizsargā ne vien pašas dabas vērtības, bet arī to veidotājus.

Vēstulē arī uzsvērts, ka Latvija nav spējīga konkurēt ar jau patlaban sankcijām pakļauto koksnes produkciju, kas Eiropā masveidā ieplūst no Krievijas un Baltkrievijas, savukārt pašas ES solījumi aplikt ar adekvātu ievedmuitu vai vispār neielaist ES tirgū "zemāka standarta" ražojumus ir teju neizpildāmi. "Latvijai ir jābūt ne tikai kā paraugmūrim sankcionēto produktu apturēšanā, bet arī stingras un vienotas politikas veidošanas līderim Eiropā," vēstulē skaidro mežu un lauksaimniecības nozaru pārstāvji.

Tāpat mežu un lauksaimniecības nozaru pārstāvji vēstulē vērš uzmanību ES plānotajiem ETS 2 sistēmas CO2 nodokļiem degvielai, kas paredz nepiemērot šo nodokli meža tehnikai, taču, pēc abu nozaru pārstāvju paustā vēstulē, pieredze rāda, ka "Latvijas centība var spēlēt par sliktu nozarei, šo nodokli piemērojot bez izņēmumiem." Vēstulē pausts aicinājums ņemt vērā, ka mežsaimniecībā izmantojamā tehnika ikdienā nepārvietojas pa koplietošanas autoceļiem, tomēr maksā pilnu akcīzes nodokli, "tāpēc valdības nespēja risināt papildu nodokļu slogu būtu nepieņemama," uzsvērts vēstulē.

Abu nozaru pārstāvji vēstulē arī norāda, ka lēmumu pieņēmējiem jādara viss iespējamais, lai Latvijas meža nozarē strādājošajiem būtu tādi paši nosacījumi kā konkurentiem Somijā, Zviedrijā, Igaunijā vai citur Eiropā, jo patlaban, pēc abu nozaru pārstāvju paustā, "valsts veidotā politika nozari nostāda sliktākās pozīcijās," kā piemēru minot gan augstos darbaspēka nodokļus, gan slimības lapu atmaksas sistēmu.

Lai sarunu ceļā kopīgi rastu risinājumus, mežu un lauksaimniecības nozaru pārstāvji aicina veidot darba grupu, kas vienkopus pulcētu gan nozares pārstāvjus, gan svarīgākos politikas veidotājus.

Vēstuli amatpersonām parakstījuši Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts un "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

TVNET jau vēstīja, ka otrdien Rīgā notiek mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos, tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Protesta organizatori valdībai prasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.

Tāpat meža nozare prasa izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.

Patlaban, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir netaisnīgas, uzskata protesta rīkotāji. Par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.

Tāpat protesta akcijā piedalās lauksaimnieki, atbalstot meža nozares prasības un atkārtoti iestājoties par iepriekš izvirzīto prasību - atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

TVNET jau vēstīja, ka 5.februārī Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti, kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.

Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.