Eksperts: Likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi

Komentējot iespējamo Rēzeknes domes atlaišanu, Radzevičs norāda, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona, kura bauda likumā noteiktu autonomiju, pildot tai nošķirtos valsts uzdevumus jeb funkcijas. Vienlaicīgi valstij ir tiesības un pienākums nodrošināt tiesiskumu, īstenojot pašvaldībai savu darbību.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratīvo pārraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā. Minētā panta otrajā daļā, identificējot pārraudzības mērķi, tiek norādīts, ka jebkura administratīvā pārraudzība pār vietējo varu darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem. Papildus šī panta trešajā daļā ir uzsvērts samērīgums, pasvītrojot to, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt.

Radzevičs uzsver, ka, nevērtējot Saeimas tiesības ar atsevišķu likumu atlaist domi iedibināšanas vēsturisko aspektu, jāatzīmē, ka ar 2019.gadā likumā "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" tika izmainīti pašvaldības domes pilnvaru termiņi atkarībā no laika posma, kas atlicis līdz kārtējām vēlēšanām. Pēc to pieņemšanas apstākļiem ir pamats apgalvot, ka tie tika pieņemti saistībā ar Rīgas domes atlaišanu.

Satversmes tiesa (ST), vērtējot Rīgas domes atlaišanu, uzsvēra, ka šāda likuma pamatā ir jābūt juridiskiem argumentiem. Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome, jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmes 101.pantā noteiktās tiesības piedalīties domes darbā.

Radzevičs uzsver, ka demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar politiskiem apsvērumiem. ST iepriekš vērsa Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka novērst pašvaldības prettiesisku rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai to tiesības, bet arī pienākums.

Saskaņā ar Pašvaldību domes vēlēšanu likuma 1.panta trešo daļu, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Likuma "Par pašvaldībām" 92.panta otrā daļa, kura bija spēkā līdz 2020.gada 22.februārim, paredzēja pagaidu administrācijas iecelšanu, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jo jaunas domes vēlēšanas nenotiek. Minētais norāda uz termiņa plašu amplitūdu, uzskata Radzevičs.

Ierosinot virknei Saeimas deputātu likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā", tā anotācijā kā pamatojums tika norādīta lietderīga finanšu līdzekļu izlietošana. Attiecībā uz pagaidu administrācijas varbūtējā darbības termiņa izmaiņām tika norādīts, ka 15 mēneši ir nesamērīgi ilgs. Tas norāda, ka, virzot likumprojektu un Saeimas vairākumam to atbalstot, tika apsvērts termiņu samērīgums, un tas nevar neietekmēt aktuālo diskusiju, atzīmēja eksperts.

Pieņemot, ka Rēzeknes pašvaldības domes vēlēšanas notiks 2025.gada jūnijā, un likumprojekta par kādas domes atlaišanu virzība varētu aizņemt vienu līdz divus mēnešus, līdz kārtējām velēšanām varētu atlikt vairāk nekā 12 mēneši un mazāk nekā 15 mēneši. No tiesiskās noteiktības viedokļa un patvaļas aizlieguma būtu atbalstāms tāds tiesiskais regulējums, kas nemainās atkarībā no subjektīviem pieņēmumiem un neatrodas ārpus skaidri definētiem tiesiski noteiktiem kritērijiem.

No minētā izriet, ka termiņu maiņa bez pienācīga pamatojuma, ignorējot jau iepriekš izteiktos pamatojumus, nebūtu pieļaujama, jo pārkāpj tiesiskas valsts principu, uzskata Radzevičs.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, 26.februārī žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Tikmēr Rēzeknes dome, kuru valdības koalīcija ir vienojusies atlaist, šonedēļ plāno sanāks uz sēdi, lai vēlētu jaunu priekšsēdētāju.

Jau vēstīts, ka koalīcija vienojās par Rēzeknes domes atlaišanu pēc tam, kad pašvaldība termiņā nepieņēma sabalansētu budžetu.