Iesūti ziņu!

Deputāti pārmet ierēdņiem kavēšanos Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu izstrādē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Foto: Zane Bitere / LETA

Otrdien, 5. martā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti pauda kritiku ministrijas ierēdņiem saistībā ar kavēšanos izstrādāt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka šī jau ir trešā reize, kad Veselības ministrija (VM) lūdz grozīt pārejas noteikumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai līdz 2025.gada 1.martam pagarinātu termiņu, kurā Ministru kabinetam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.

Viņš darba grupu ilgstošās diskusijas salīdzināja ar runām pie degošas mājas, kur cilvēki spriež, ka māju vajadzētu dzēst, bet neesot ūdens. Kāds tomēr noskaidro, ka ūdens ir, taču tas dārgi maksā, kamēr māja turpina degt, sprieda Bērziņš.

Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV) atgādināja, ka jau pagājušā gada janvārī tika panākta vienošanās par Igaunijas pieredzes pārņemšanu Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādē. Gads ir pagājis, bet joprojām ir jāklausās runas ar darba grupu diskusijām un nekāda konkrēta rezultāta nav, kritizēja Circene.

Ministriju ierēdņi informēja, ka patlaban tiek apsvērta iespēja, ka veselības pakalpojumi būs pieejami visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi veic sociālās iemaksas. Taču Finanšu ministrijai esot jāveic aprēķini, vai šādai pieejai būs pietiekami daudz finansējuma VM budžetā. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka dažus veselības aprūpes pakalpojumus sedz no Labklājības ministrijas budžeta.

Pagarinot termiņu, lai veiktu grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, arī 581 457 personas, kas patlaban ir ārpus valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas, varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veiktajām iemaksām.

Otrdien deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra atbrīvot narkoloģijas pacientus no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus narkoloģijā ambulatori un stacionārā. Šim mērķim ir iezīmēts papildu valsts budžeta finansējums 434 759 eiro.

Tāpat tika atbalstīts grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz noteikt, ka vakcinācijas pakalpojums tiek apmaksāts visos gadījumos, kad vakcināciju veic ar Nacionālā veselības dienesta centralizēti iepirktām vai ziedojuma veidā saņemtām vakcīnām, kā arī tiek saglabāts līdzšinējais regulējums attiecībā uz stinguma krampju neatliekamo profilaksi un pēcekspozīcijas imunizāciju pret trakumsērgu.

Kā ziņots, turpinot gan 13.Saeimas, gan pašreizējās 14.Saeimas pieeju, parlamentā atkal varētu tikt skatīts priekšlikums atlikt veselības pakalpojumu "divu grozu" sistēmas ieviešanu.

Pēc Sociālo lietu komisijas aicinājuma priekšlikumu par atlikšanu iesniedzis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un Veselības ministrija (VM).

Vēl 12.Saeimā tika atbalstīts princips, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi plašākā klāstā jeb "otrais grozs" būtu pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām. Tomēr līdz šim šādas sistēmas ieviešana vairākas reizes atlikta.

VM komisijā iesniegusi grozījumu piedāvājumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" atlikšanu vēl uz pusotru gadu jeb līdz 2025.gada beigām līdz jaunas veselības aprūpes finansēšanas sistēmas izveidošanai.

Abu Meri piedāvātie grozījumi arī paredz līdz 2025.gada 1.martam uzdot Ministru kabinetam iesniegt likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu