Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) un Latvijas Zemnieku federācija (LZF) norobežojas no citu lauksaimnieku un mežsaimnieku organizāciju publiski paustās nostājas, ka dabas atjaunošana vai vides prasību ievērošana grauj attiecīgās nozares, informēja LBLA pārstāvji.
Bioloģiskie lauksaimnieki nepiekrīt, ka vides aizsardzības prasības ir "graujošas" nozarei (1)
Gan LBLA, gan LZF pārstāvji pauž pārliecību, ka tieši pretēji, proti, vājinot dabas aizsardzību, Latvijā vēl vairāk palielināsies lauksaimniecības piesārņojuma un cita veida ietekmes radītās problēmas, saasināsies nespēja pielāgoties klimata pārmaiņām un pieaugs arī sabiedrības neapmierinātība ar lauksaimnieku rīcību.
LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis norāda, ka ir iespējams vienlaicīgi apsaimniekot laukus un aizsargāt dabas vērtības. Pēc viņa teiktā, bioloģiskie lauksaimnieki ir parādījuši, ka ir iespējams saimniekot un ražot, vienlaikus respektējot dabu. "Viens no bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem ir ražošana saskaņā ar ekosistēmu un dabas cikliem. Tieši daba un vide ikvienam lauksaimniekam sniedz iespēju pelnīt."
Norkārklis uzsver, ka katram lauksaimniekam un mežsaimniekam būtu nevis jādomā, kā samazināt vienas vai citas vides prasības, bet jājautā sev, ko ir iespējams darīt, lai apkārtnē vide būtu tīrāka un daba daudzveidīgāka. "Ejot pret dabu, lauksaimnieki grauj savu nākotni. Tādēļ jāturpina Latvijas virzība uz Eiropas Zaļā kursa mērķiem, jo tie neesot pretrunā ar lauku teritoriju ekonomisko attīstību. Vienlaikus nepieciešama daudzpusīgāka diskusija sabiedrībā par to, kā sargāt un saglabāt dabas vērtības un veikt saprātīgu saimniecisko darbību."
LBLA arī atzīmē, ka nav pareizi no konteksta izcelt un pārspīlēt dažus punktus, lai radītu satraukumu lauksaimnieku sabiedrībā par iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Tomēr Norkārklis arī min, ka gadījumos, kad nav iespējams veikt saimniecisko darbību, ir nepieciešamas taisnīgas kompensācijas zemes īpašniekiem. "Dabas aizsardzību var salīdzināt ar ceļu satiksmi - skaidri jānosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Vājinot dabas aizsardzības prasības, ilgtermiņā ekonomiski nevis iegūsim, bet zaudēsim."
Bet LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka norāda, ka lauku apdzīvotībai īpaši svarīgi ir nelielo saimniecību īpašnieki un bioloģiskie lauksaimnieki, kas vienlaikus gādā gan par dabu, gan lauku kopienu pastāvēšanu, piepildot reģionus.
LETA jau vēstīja, ka otrdien, 5.martā, Rīgā pie Ministru kabineta pulcējies gandrīz tūkstotis mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares pārstāvju, piketējot par taisnīgu kompensāciju ieviešanu, ja meža zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.
LKF, LMĪB un biedrības "Zemnieku saeima" iesniegtajā vēstulē zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS), Siliņai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai (JV) izvirzītas trīs prasības, tostarp nekavējoties pieņemt izmaiņas regulējumā par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, izstrādāt programmu brīvprātīgai dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā, kā arī ievērot samērīguma un saprātīguma principu un mazināt birokrātiju, veicinot konkurētspēju ar pārējām ES un citām valstīm.
Tāpat ziņots, ka LBLA jau iepriekš norobežojās no "Zemnieku saeimas" organizētās protesta akcijas, kas notika 5.februārī. Norkārkļa ieskatā protestā tika pārstāvēts šaurs interešu loks, bet LBLA lauksaimniecības intereses uztver plašākā mērogā. Tostarp viņš piebilda, ka bieži vien "Zemnieku saeima" neatbalsta bioloģiskajai lauksaimniecībai vai lopkopībai svarīgus jautājumus, bet koncentrējas uz intensīvai graudkopībai svarīgiem jautājumiem, piemēram, apgrozāmo līdzekļu pieejamību un kredītprocentu dzēšanu.