Jauns NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētījums atklāj, kādas līdzības saskatāmas Krievijas un Ķīnas valdības kontrolēto mediju vēstījumos par Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO.

Kaut gan nav iespējams pateikt, cik lielā mērā Krievijas politiskā nostāja un propaganda tieši ietekmē Ķīnas medijos paustos vēstījumus par NATO, ASV, Ukrainu vai Eiropas Savienību, vēlme pretnostatīt sevi ASV un citu rietumvalstu vērtībām ir acīmredzama. Vien pāris nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā abu valstu vadītāji vienojās kopīgā nosodījumā pret NATO tālāku paplašināšanos, kaut gan alianse nemaz nedarbojas Ķīnas reģionā.

Kopš Aukstā kara beigām Ķīnas oficiālā nostāja pret NATO ir bijusi nemainīga, tomēr, kopš pieaugusi konkurence un spriedze starp ASV un Ķīnu, valsts sponsorētie mediji pievērsuši vairāk uzmanības NATO kā ASV starptautiskās ietekmes rīkam.