"Šoreiz es neatgūšos... Sāku dzirdēt balsis un nespēju koncentrēties. Tāpēc daru to, kas šķiet vislabākais. Tu man esi devis vislielāko iespējamo laimi," rakstīts pašnāvības vēstules beigās, ko izcilā britu rakstniece, feminisma ikona un garīgu slimību nomocīta sieviete atstāja savam vīram Leonardam Vulfam. 1941. gada 28. martā Virdžīnija Vulfa, salikusi sava mēteļa kabatās akmeņus, neatskatoties ielēca straujajā Uzā. Kad vīrs atskrēja, virs ūdens peldam bija redzams tikai viņas spieķītis. Starptautiskajā sieviešu dienā, kad godinām sieviešu tiesības, šķita ka arī Virdžīnijas Vulfas traģiskais, tomēr romāna cienīgais mūža apraksts ikvienam būtu lasīšanas vērts.

Patiesībā Virdžīnijas Vulfas (Virginia Woolf) dzīvesgājums, ja runājam par aktīvu feminismu, poliamoriju, viendzimuma attiecībām, maniakālo depresiju, pašnāvības mēģinājumiem, patiesībā šodien ir gana aktuāls!

Kamēr 20.gs. sākumā pasaule aizvien strīdējās par sievietes balsstiesībām un pulcējās publiskās sieviešu demonstrācijās, Virdžīnija vienkārši ņēma rokā spalvu un rakstīja par sievietes dzīvi. Virdžīnija Vulfa ir viena no apziņas plūsmas tehnikas ieviesējām - neatkarīgi no ārējās pasaules iespaidiem un notikumiem par galveno izvirzot cilvēka iekšējās dzīves atklāsmes. Tāpēc viņa ir nozīmīgā 20. gadsimta modernisma autore, kura jau dzīves laikā pārtika no sava literārā darba.

Vulfa ir radījusi ilgstošu un nozīmīgu interpretāciju par to, kā sabiedrībā tiek uztvertas sievietes. Viņas ieguldījums literatūrā joprojām iedvesmo un ietekmē feministu kustības mūsdienās.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X