Siliņa: Pie Valsts kancelejas varētu izveidot Krīzes vadības centru

Austrumu pierobežas pašvaldības iesniegušas vērtēšanai gandrīz 300 divējādas lietojamības infrastruktūras objektu pieteikumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no pašvaldībām saņēmusi 256 mobilitātes projektu pieteikumus par kopējo summu 1,27 miljardi eiro, pakalpojumu infrastruktūras objektiem saņemti 106 projektu pieteikumi par vairāk nekā 250 miljoniem eiro.

Taujāta, cik reāli ir kaut ko tādu īstenot, premjere norādīja, ka iekšlietu ministrs ir apkopojis nepieciešamības, kas būtu piesakāmas Eiropas Savienības fondu finansējumam, lai veicinātu patvertņu labiekārtošanu. Siliņa atzīmēja, ka tiek gaidīti skaidri signāli, kuras varētu būt tās vietas, kur nepieciešamības gadījumā cilvēki varētu patverties, lai šīs vietas apzīmētu.

Pēc Siliņas paustā, patlaban vidējā termiņa un ilgtermiņa plāns ir izstrādāt būvnormatīvus par patvertnēm, kas ir procesā. Līdz rudenim Ekonomikas ministrijai tie ir jāizstrādā. Ministru prezidente uzsvēra, ka viņa nelolo ilūzijas, ka kādreiz tiks celtas daudzas un dažādas, milzīgas patvertnes.

"Mums ir vajadzīgi risinājumi tagad. Tāpēc ir labi, ka mēs strādājam, vadoties no skaidriem standartiem vidējā termiņā un nākotnē. Mēs vērtēsim pašvaldību iesniegtās vajadzības. Jāsaprot, kas pašvaldības satrauc, kādas ir vajadzības, ka tā summa ir tik liela," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka reizēm pašvaldības saskata problēmas, kas ne vienmēr ir risināmas valsts līmenī. Siliņa atzīmēja, ka valdībā ir atbalstīts informatīvais ziņojums, ka pie Valsts kancelejas varētu izveidot Krīzes vadības centru. Premjere pauda cerību, ka tuvākajā laikā viņa varēs paziņot cilvēku, kurš varētu sagatavot visu nepieciešamo bāzi gada laikā.

"Tas palīdzēs kopā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām veidot izpratni, kas ir vajadzīgs civilajai aizsardzībai. [..] Mums jāspēj strādāt pēc jauniem standartiem un principiem. Ar pakāpeniskiem soļiem turpināsim rādīt gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, ka mēs strādājam pie civilās aizsardzības, parādot arī praktiski vietas, kur nepieciešamības gadījumā patverties," pauda Siliņa.

Valsts prezidents norādīja, ka viņam nav bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar pašvaldību pieprasījumu. Viņaprāt, pašvaldību piedāvājums būtu detalizēti izpētāms. Prezidents uzsvēra, ka vajadzību saraksts ir garš - papildu naudu vajag gan veselības nozarei, gan aizsardzībai. Tāpat nauda vajadzīga iekšlietu darbinieku atalgojuma celšanai. Vienlaikus iedzīvotāji grib vai nu samazinātas nodokļu likmes, vai arī samazinātus nodokļus.

"Ja visu saliekam kopā, saprotam, kāda ir mūsu ekonomika. Mums ir jābūt diezgan lieliem reālistiem. [..] Runa ir par pagrabiem. Nevarēs īsā laikā izbūvēt jaunas patvertnes, tāpēc ir jāapzina tas, kas mums ir, kurus pagrabus, telpas var piemērot, ko pašvaldības var paveikt kopā ar aizsardzības sistēmu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Bieži vien pagraba tīrīšana vai savešana kārtībā neprasīs simtiem tūkstošus vai miljonus eiro, bet tas prasīs darbu," sacīja prezidents.

Pēc Rinkēviča paustā, tas ir labi, ka pašvaldības ir iesniegušas pieteikumus. Tie būs jāvērtē un jāmēģina arī saprast, ka resursi nav bezizmēra. Valsts prezidenta ieskatā ir jādomā radoši.