Ministrs norāda, ka sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem tiks meklēti risinājumi, kā veicināt ātrāku remontdarbu pabeigšanu un "Estlink2" starpsavienojuma darbības atjaunošanu.
"Šobrīd bojājuma rezultātā elektroenerģija Baltijā ir lētāka nekā Somijā, kas saistāms ar samazinātu ražošanas jaudu Somijā un augstu hidroelektrostaciju izstrādi Latvijā. Ražošanas un patēriņa izmaiņu gadījumā mazāka starpsavienojumu jauda var atstāt negatīvu ietekmi uz Baltijas tirgu," norāda Melnis.
Ministrijā atzīmē, ka kopš 26.janvāra, kad tika konstatēts "Estlink2" starpsavienojuma pārrāvums, Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori ir aktīvi strādājuši, mēģinot identificēt kabeļa pārrāvuma vietu. Igaunijas pārvades operators "Elering" 29.februārī ir apstiprinājis precīzu "Estlink2" bojājuma vietu, taču nedēļas nogalē ziņots, ka remontdarbi varētu tikt pagarināti līdz šā gada 31.augustam.
Tāpat Igaunijas pārvades operators apstiprinājis, ka kabeļa bojājums nav radies tīšu apstākļu ietekmē. Kabeļu nomaiņa jāveic vairāk nekā 500 metru garumā tehniski sarežģītā vietā tuvu krasta līnijai, kur krasi mainās zemes augstums. Mehānisku bojājumu pazīmes konstatētas savienojumā, kas savieno jūras un sauszemes kabeļus, kas atrodas aptuveni 200 metrus no Igaunijas krasta līnijas.
KEM norāda, ka 38 dienu laikā kopš bojājuma konstatēšanas, Latvija saražojuši par trešdaļu vairāk elektroenerģijas, nekā izmantojusi savam patēriņam. Attiecīgi saražotas 1023,6 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, taču patērētas 760,7 GWh. Elektroenerģija saražota galvenokārt, izmantojot hidroresursus, TEC un vēja enerģiju.
Jau vēstīts, ka februāra vidū "Elering" prognozēja, ka "EstLink 2" nedarbosies līdz marta beigām.
Vienlaikus otrs Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis "EstLink 1" strādā ierastajā režīmā.
Pirms desmit gadiem atklātā "EstLink 2" kopējais garums ir 170 kilometri, no kuriem 145 kilometri atrodas zem ūdens. Savukārt "EstLink 1" darbību sāka 2006.gadā, bet 2035.gadā Igaunija un Somija plāno nodot ekspluatācijā kabeli "EstLink 3".