Mēs visi mākam sūdzēties. Un demokrātijai tā arī vajag! Tāpēc ir radīta Sūdzambībele – tava rokasgrāmata no sūdzības līdz rīcībai. Atpazīsti savus sūdzēšanās paradumus un uzzini, kā tos likt lietā, veidojot demokrātiskāku sabiedrību.
Sūdzies ar mēru
Iespējams, mēs visi kādā brīdī esam nodomājuši, ka mūsu intereses un vajadzības ir absolūti vienaldzīgas tiem, kas ir pie varas. Sajūta, ka tevi neuzklausa, pārtrauc, nesaprot – tā ir kaitinoša sadzīviskā sarunā, un tā ir vēl kaitinošāka attiecībās ar valsti. Pukošanās, čīkstēšana un sūdzēšanās šķiet teju automātiska reakcija tādos brīžos. Un labi, ka tā, jo sūdzībām var būt ļoti noderīgi blakusefekti – tās tevi izceļ no pūļa, parāda tavu atšķirīgo viedokli, demonstrē tavu atklātību un godīgumu, kā arī parāda citiem tavu vēlmi piedalīties problēmu risināšanā. Un,
pat ja mēs sūdzamies tikai sūdzēšanās pēc – lai dabūtu neapmierinātību ārā no sistēmas, vienmēr var gadīties sasniegt dzirdīgas ausis un apvienot spēkus tālākai rīcībai.
Sūdzēšanās gan, visticamāk, nebūs diez ko produktīva, ja gāzīsim ārā īgnumu par visu pastāvošo iekārtu, tāpēc viens padoms ir izmantot “sūdzību sviestmaizes” metodi – kur savu nešpetnāko sūdzību var pasniegt, no abām pusēm iepakotu diplomātiskākos un pozitīvākos novērojumos. Vai vismaz katrai sūdzībai atrast zelta maliņu – proti, ja ir, par ko kašķēties, tad jābūt arī, par ko sajūsmināties. Mūsu sūdzības ņem vērā, ja spējam parādīt, ka redzam slikto, bet novērtējam arī labo.