Krievijas banku nozarē varētu aizvērties "pēdējais logs uz Eiropu"

7. un 8. martā Austrijā vizītē uzturēsies ASV Finanšu ministrijas delegācija, kuru vadīs Anna Morisa, kas atbild par sankciju ievērošanu. Vīnē Morisa tiksies ar Austrijas valdības, kā arī ar “Raiffeisen Bank” pārstāvjiem, lai runātu par riskiem, kas saistīti ar darbu Krievijā.

Kā vēsta “Reuters”, Morisa pieprasīs pieņemt atbilstošus mērus, kā arī informēs “Raiffeisen Bank” vadību par Džo Baidena decembra rīkojumu saistībā ar sankcijām. Tieši šis rīkojums ir licis Turcijas, Ķīnas un Apvienoto Arābu Emirātu bankām apturēt sadarbību ar Krieviju.

Morisa arī skaidros, kādas jaunas pilnvaras ir ASV Finanšu ministrijai – to mērķis ir “radīt bankām paaugstinātus riskus”, ja tās turpinās sadarboties ar sankcionētiem režīmiem. Viens no galvenajiem riskiem bankai – atslēgšana no globālās finanšu sistēmas.

Krievijas varasiestādes ir likušas noprast, ka nevēlētos “Raiffeisen” aiziešanu no Krievijas, tieši tādēļ Austrijas banka ir atlicis kā viens no pēdējiem “logiem uz ārpasauli” Krievijas kompānijām un pilsoņiem, kas veic darījumus ārvalstu valūtās. Bankai Krievijai ir četri miljoni klientu, no kuriem lielākā daļa ir privātpersonas, kā arī 2,6 tūkstoši ir korporatīvie klienti. Tomēr bankas vadība gan sāk šaubīties par biznesa turpināšanu Krievijā – daļa valdes locekļu, kā arī “Raiffeisen Bank” kontroē esošās zemes bankas iestājas par biznesa apturēšanu Krievijā.

“Raiffeisen” sākotnēji plānoja atbrīvoties no Krievijas meitaskompānijas līdz 2023. gada septembrim, taču šis termiņš tika pārcelts uz 2023. gada beigām. Pēc tam šis plāns tika atcelts uz “nenoteiktu laiku”.

Pagājušajā gadā “Raiffeisen bank” izjuta lielu spiedienu no vietējām, gan Eiropas, gan ASV varasiestādēm. Eiropas Centrālā banka pieprasīja bankai “jebkādā veidā” aiziet no Krievijas, bet ASV Finanšu ministrija sāka izmeklēšanu pret banku, turot aizdomās banku sankciju pārkāpšanā.

Kopš pagājušā gada vasaras “Raiffeisen Bank” gan ierobežo Krievijas klientu operācijas. Jūlijā tika aizliegti naudas pārvedumi eiro uz 14 valstīm, tostarp bijušajām PSRS republikām un valstīm, kas tiek uzskatītas par lielākajiem paralēlā importa mezgliem. Ierobežojumi skāra Azerbaidžānu, Armēniju, Baltkrieviju, Gruziju, Jordānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Moldovu, Apvienotos Arābu Emirātus, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.

Mēnesi vēlāk banka paziņoja, ka pārtrauc iepirkt un pieņemt no fiziskajām personām valūtu skaidrā naudā, un pēc tam noteica 50% komisijas maksu par dolāru darījumiem uz citām bankām. Banka februārī palielināja maksimālo komisijas maksu par izejošajiem darījumiem ārvalstu valūtā no 300 līdz 1000 dolāriem.