:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
“Vai turpmāk bērniem nemācīt divus alfabēta burtus un trīs ciparus?” Ar skumju ironiju jautā Iecavas bērnudārza “Cālītis” audzinātājas, kurām no marta samazināta alga. Līdzīgi kā daudzām pirmsskolas pedagoģēm valstī. “Uz papīra” viss kārtībā – viņām vienkārši būs mazāka darba slodze, tātad arī samaksa zemāka. Realitātē viņām tiek atņemts Satversmes tiesā izcīnītais algas pieaugums - 1526 eiro (bruto), ko audzinātājas saņēma divus “laimīgus mēnešus”. Turpmāk “uz rokas” daudzas tāpat kā līdz šim saņems mazāk par 1000 eiro.
Ne tikai tāpēc, ka pedagoģes jūtas iztukšotas, nenovērtētas un apmānītas, uzzinot, ka ilgi gaidītais algas pieaugums bijis vien politisks triks un ziepju burbulis, kas pārplīsis pēc diviem mēnešiem, bet arī tāpēc, ka pedagogu slodzes samazinājums nozīmē – viņas nevarēs pilnvērtīgi mācīt bērnus. Piemēram, ja līdz šim pedagoga darba slodze bija 40 stundas nedēļā, tad tagad tā samazināta par vairāk nekā 5 stundām. Ņemot vērā, ka vēl 5 stundas nedēļā paredzētas, lai sagatavotos nodarbībām, audzinātāja ar bērniem dienā pavadīs 6 stundas, kad viņu nomainīs cita - pat ja apmācību process nebūs beidzies.
Visticamāk, arī ekskursijas un svētku pasākumus, kas ilgst līdz vakaram, sarīkot būs apgrūtinoši, jo “kāpēc gan mums brīvajā laikā turpināt strādāt”?
Pēc tam, kad Satversmes tiesa pagājušajā vasarā lēma, ka bērnudārzu pedagogi nedrīkst par vienas stundas darbu saņemt mazāk nekā skolotāji, bērnudārza audzinātājas priecājās – viņu darbs ar pašiem mazākajiem ir novērtēts; algas pielikums būs atspaids ekonomiski grūtajā laikā, kad cenas aug teju pa stundām.