Ķekavas novadā aizvadītas zemessargu mācības “Pilskalns”

“Tradicionāli mācības “Pilskalns” tiek aizvadītas uzdevumu izspēles formātā, kā “galda mācības” (tabletop excercise) – dodot iesaistītajām pusēm iespēju savstarpēji koordinējot, īsā laikā, rast risinājumus dažādām krīzes situācijām. Uzdevumi un incidenti tiek izstrādāti īpaši katrai pašvaldībai – piesaistīti specifiskajai apkaimei un infrastruktūrai, taču to galvenais uzdevums ir, lai civilās aizsardzības komisijai pieņemtu lēmumus un noteiktu reaģēšanas plānus, militāra apdraudējuma gadījumā, spējot civiliedzīvotājus nodrošināt ar pamatvajadzībām,” skaidro pulkvedis Normunds Baranovs, Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris.

Civilās aizsardzības sistēma ir visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas sastāvdaļa, lai to sekmīgi iedzīvinātu ikdienā. Mācības ir iespēja valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbības un vienotas izpratnes veidošanai.

"”Pilskalna” mācības atklāj būtisko lomu, kāda ir civilās aizsardzības komisijai krīzes situācijās. Šajās mācībās komisijā rūpīgi analizējām un risinājām dažādus riskus, lai izveidotu efektīvus reaģēšanas plānus. Tas ir svarīgs solis, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un pamatvajadzību apmierinājumu arī viskritiskākajos brīžos," norādīja Ķekavas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Juris Žilko.

Ķekavas novada sadarbības teritorijas un novada civilās aizsardzības komisijas (CAK) pārstāvji devās uz mācību norises vietu, ārpus pašvaldības centrālās administrācijas ēkas, valsts aizsardzības mācību situācijai pietuvinātā atmosfērā. Norise ārpus administrācijas ēkas, mācībām izvēlētajā telpā Baldonē, ļāva papildus apmācību elementus trenēt arī Zemessardzes pārstāvjiem, Zemessardzes 1.Rīgas brigādes 17.kaujas atbalsta bataljona karavīriem un zemessargiem.

“Izvēlējāmies mācības “Pilskalns” aizvadīt ar papildus elementu – Civilās aizsardzības komisijas pārstāvju transportēšanu, simulējot situāciju, kur mums varētu tikt uzticēts šāds uzdevums un jāīsteno droša komisijas locekļu pārvietošana uz norādītu objektu,” skaidroja Pulkvežleitnants Juris Višņakovs, 17. kaujas atbalsta bataljona komandieris.

Visaptverošās aizsardzības mērķis ir ne tikai stiprināt militārās aizsardzības spējas, bet arī padziļināt visu valsts un pašvaldības institūciju savstarpējo sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās privātās partnerības mehānismu izstrādi, paplašināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, uzlabot sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīžu pārvarēšanai.