Ķīnas diplomātam Kijivā parāda Ziemeļkorejas raķetes atlūzas

Ķīnas delegācijai prezidenta birojā pastāstīts par "situāciju kaujaslaukā", cita starpā arī parādītas Ukrainā notriektas Ziemeļkorejas raķetes atlūzas, kā arī paskaidrots, kā Krievija, apejot sankcijas, turpina saņemt ieročus karam.

Ukrainas amatpersonas arī pastāstīja par kodoldrošības un radiācijas drošības situāciju Ukrainā, konkrēti par Zaporižjas atomelektrostacijas okupāciju, to, kā Krievija pārkāpj normas attiecībā uz kara gūstekņiem, un centieniem panākt nolaupīto bērnu un civilistu atgriešanos no Krievijas.

Li bija atsevišķa tikšanās ar prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku, vicepremjeri Jūliju Sviridenko un ārlietu ministru Dmitro Kulebu.

Tikšanās gaitā apspriesta Ukrainas "miera formula" un Ķīnas līdzdalība šajos centienos.

Ķīnas Eirāzijas sūtnis uzsācis vizīti, kuras gaitā apmeklē Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienības valstis sarunām par divus gadus ilgstošo Krievijas-Ukrainas karu.

Vizīte ir "otrais raunds "atspoles diplomātijā" centienos rast politisku noregulējumu Ukrainas krīzei, norādīja Ķīnas Ārlietu ministrija.

Ķīna apgalvo, ka Krievijas-Ukrainas karā ir neitrāla puse. Tiesa, tā izpelnījusies nopēlumu, ka nav nosodījusi Krievijas 2022.gada februāra pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Ķīna pērn klajā laida dokumentu, kurā pausts aicinājumus uz konflikta "politisku noregulējumu". Rietumvalstis norādīja, ka tajā iekļautās idejas sekmēs to, ka Krievija patur lielāko daļu sagrābto Ukrainas teritoriju.

Analītiķi norāda, ka Ķīnas un Krievijas attiecībās spēcīgākās pozīcijās šobrīd ir Ķīna.

Maskavas starptautiskajai izolācijai kļūstot lielākai, Pekinas ietekme tikai pieaug, skaidro analītiķi.