Stājas spēkā liegums Latvijā ievest virkni lauksaimniecības un lopbarības produktu no Krievijas un Baltkrievijas

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums no šodienas attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā no šodienas nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevarēs ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas turpmāk nevarēs ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informēja aģentūru LETA, ka gadījumā, ja noteiktajiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas vai attiecīgām šo valstu izcelsmes precēm tiks pieteiktas muitas procedūras - laišana brīvā apgrozībā, ievešana pārstrādei un galapatēriņam -, muita neakceptēs šo preču izlaišanu šajās procedūrās.

Noteikto muitas procedūras noformēšana tiks liegta arī tad, ja šīs preces bija ievestas Latvijā pirms 2024.gada 8.marta un atradās pagaidu uzglabāšanā vai precēm bija piemērota kāda no muitas procedūrām, piemēram, tranzīts, uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā.

Līdztekus ziņots, ka, salīdzinot ar sākotnējo importa aizliegumam pakļauto preču sarakstu, kuru ZM Tiesību aktu portālā publiskoja pagājušajā nedēļā, no tā izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību.

Piemēram, sākotnēji bija paredzēts Latvijā liegt ievest arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus.

Tikmēr preses konferencē pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts importa liegumam pakļauto preču saraksts, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sacīja, ka aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksts ir atvērts un laika gaitā tam varēs pievienot arī citus produktus un produktu grupas.

Par to, kādēļ no saraksta izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību, ministrs skaidru atbildi nesniedza.

Krauze atzīmēja, ka sarakstā nav arī daudzu citu lauksaimniecības produktu grupas, piemēram, gaļas produkti, piena produkti, citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus saskaņā ar turpmākiem valdības lēmumiem varēs tam pievienot.