Putins pēc pārvēlēšanas varētu atstādināt no amata savu sabiedroto (1)

Galvenie kandidāti uz amata zaudēšanu ir “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers un “Rosņeftj” galvenais izpilddirektors Igors Sečins. Kā vēsta “Kommersant”, atsaucoties uz vairākiem avotiem, par “Gazprom” vai “Rosņeftj” jauno vadītāju var kļūt miljardiera Jurija Kovaļčuka dēls Boriss Kovaļčuks. J. Kovaļčuks ir bankas “Rossiya” galvenais akcionārs, kuru ASV Finanšu ministrija nodēvējusi ar “Putina personīgo kasieri”.

Kopš 2009. gada B. Kovaļčuks vada “Inter RAO” - vienu no lielākajām enerģētikas kompānijām valstī, kā kontrolē atrodas 22 elektrostacijas, kas saražo 10% no visas valstī saražotās elektroenerģijas.

Jauno amatu B. Kovaļčuks varētu ieņemt jau ļoti drīz pēc Krievijas prezidenta pārvēlēšanām, kuras paredzētas no 15. līdz 17. martam. Dienu pirms balsošanas – 14. martā notiks “Inter RAO” direktoru padomes sēde, kurā tiks izskatīts jautājums par B. Kovaļčuka atkāpšanos no amata, trešdien paziņojusi kompānija.

Savukārt “Kommersant” avoti paziņojuši, ka “B. Kovaļčukam būs paaugstinājums amatā”, tomēr kādu amatu ieņems Putina sabiedrotā J. Kovaļčuka dēls, nav zināms.

Netiek izslēgts, ka bez iespējamajiem amatiem “Gazprom” un “Rosņeftj”, B. Kovaļčuks varētu nonākt “politiskākā” amatā, piemēram, kļūt par Sanktpēterburgas gubernatoru, amatu zaudējot Aleksandram Beglovam. Ceturtais scenārijs – B. Kovaļčuks varētu ienemt enerģētikas vicepremjera amatu, kuru pašlaik ieņem Aleksandrs Novaks, kurš ir viens no galvenajiem sarunu vedējiem no Krievijas sarunās ar Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstīm.

Pagaidām vēl nav zināms, kurš no Putina sabiedrotajiem zaudēs amatu, lai to ieņemtu B. Kovaļčuks. Zināms vien tas, ka Millers kopš 2002. gada vada “Gazprom”, un pēdējo četru gadu lakā no kompānijas aizgājuši četri nozīmīgi darbinieki. 2020. gadā pensijā devās “Gazprom” galvenā grāmatvede Jeļena Vasiļjeva. Īsi pēc tam no “Gazprom” aizgāja pārvaldes nodaļas vadītājs Mihails Sereda, kurš kopā ar Milleru strādāja vairāk nekā 20 gadus.

Putina uzsāktais karš ar Ukrainu “Gazprom” ir radījis milzīgus zaudējumus. Cenšoties “nosaldēt Eiropu”, kompānija zaudējusi divas trešdaļas eksporta, kas pērn sasniedza zemāko rādītāju kopš 1985. gada – 69 miljardus kubikmetru.

Savukārt Sečins ar Putinu ir strādājis vēl Sanktpēterburgas domē deviņdesmitajos gados. Sečins vada “Rosņeftj” kopš 2012. gada. Iepriekš viņš bijis prezidenta palīgs, Putina administrācijas vadītājs un vicepremjers. 2023. gadā “Rosņetfj” ziņoja par tīro peļņu 1,3 triljona rubļu (13,1 miljarda eiro) vērtībā, kas ir par 1,5 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš.