Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

"Mamma gaidīja manu nāvi." Šeilas ekstrēmās badošanās recepte (4)

Raksta foto
Foto: Zilonis studijā arhīvs

Uzņēmēja Šeila Vanaga, kura līdz šim bija pazīstama kā svaigēšanas karognesēja Latvijā, tagad savus ēšanas ieradumus ir mainījusi un svaigēšanai pateikusi ardievas. Sarunu šovā “Zilonis studijā” viņa dalās savā ekstrēmajā badošanās pieredzē.

“Trīs četras dienas ir ideāli uz ūdens. Kāpēc? Cilvēks pārtiek no olbaltumvielām, un, kad viņš trīs četras dienas badojas, nav pienesuma no ārpuses, organisms ātri paskatās, kas ir iekšā. Dāmas zina, ka skrubītis no ādas virsējās kārtas noņem vecās šūnas un tikai pēc tam ir foršais tonītis. Bet organisms nemitīgi noārda gan visādas baktērijas, gan atkritumus, un ir pilns ar visu ko, kas arī ir olbaltumvielas. Tas ir jauks brīvlaiks iekšējiem orgāniem – akniņas, nierītes, visas šīs funkcijas atpūšas. Tāpēc arī vaigos parādās jauks sārtums, viegluma sajūt, un tas vienmēr ir medicīniski brīnišķīgi. Tas ir atjaunojošs process, ja tiek darīts ar mēru,” sarunu šovā “Zilonis studijā” stāsta Šeila.

Trīs reizes dzīvē Šeila ievērojusi tā dēvēto sauso badošanos, kas paredz izslēgt ne tikai ēdienu, bet arī ūdeni. Šeila bez ēdiena un ūdens nodzīvojusi septiņas dienas.

Es mēģināju trīs reizes un jutu, kā āda nomainās, viss kas. Pamatproblēmu es, protams, neatrisināju, bet daudzas smukās lietas bija, piemēram, celulīts nedēļas laikā pazuda,” pieredzē par sauso badošanos dalās Šeila.

Sauso badošanos gan Šeila nerekomendē. “To es nevienam neieteiktu nedēļu. To, pirmkārt, nedrīkst darīt, jo var nomirt. Tur ir attīrīšanās, sevis apzināšana, kur tu esi, kāds tev ir stāvoklis, sava terapeita apmeklējums, lai analīzes uztaisītu, lai aplūkotu, vai vispār to vari darīt.

Nevienam neiesaku, bet es, protams, to darīju. Uz savu galvu. Mamma gaidīja manu nāvi. Ziemā biju pametusi mājiņu, kurā ir apkure, jo visi elektrības vadi skaļi sīc. Nevarēju izturēt, jo ārkārtīgi paaugstinās jutīgums,” viņa stāsta.

Nākamā fāze – tas ir bija sausajā badiņā – ir, ka ķermenis vēlas izdzīvot un notiek ārkārtīgi dīvainas lietas. "Saasinās pilnīgi viss, un – es neesmu liela narkotiku speciāliste – tas notiek līdz tādam līmenim, ka iestājas eiforija. Un tur sāk kļūt grūti. Iestājas stāvoklis, kurā tu īsti vairs nevari precīzi novērtēt, kur atrodies,” stāsta Šeila un uzsver – nekad neko ekstrēmu nevajadzētu darīt vienatnē.

 Vairāk interesanto stāstu skaties te. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu