Aptauja: Latvijā ir izaugsmes potenciāls preču nomas pakalpojumiem

Gandrīz puse respondentu pēdējo divu gadu laikā nav nomājuši vai īrējuši nevienu preci par maksu vai bez maksas. Taču tāpat ir ievērojama daļa iedzīvotāju, kuri regulāri izmanto nomas iespējas.

86% respondentu uzskata, ka visērtāk uzzināt par nomas iespējām ir tieši internetā. Tas liecina par digitālo rīku nozīmi patērētāju paradumos un norāda uz nepieciešamību itin visiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem pielāgoties digitālajai videi.

Ozola-Ozoliņa atklāj, ka dati parāda arī sociāldemogrāfisko faktoru ietekmi. Jaunākie respondenti ir entuziastiskāki attiecībā uz nomas iespējām, savukārt vecāka gadagājuma grupa var izrādīt lielāku skepsi. Vecāki respondenti retāk izvēlas nomu.

Visvairāk preces nomā Pierīgas, Rīgas un Vidzemes reģionos, vismazāk Latgalē. Un iespēju nomāt vai aizņemties dažādas preces labprātāk izvēlas respondenti ar augstākiem ieņēmumiem.

"Šie dati uzreiz liek domāt arī par divām lietām: pirmkārt, kā ar informāciju un pakalpojumiem sasniegt vecāka gada gājuma cilvēkus un tos, kuri patlaban mazāk lieto aplikācijas vai internetu. Un vairāk jāskaidro nomas priekšrocības," secina Ozola-Ozoliņa.

Attiecībā uz reģioniem ar mazāku iedzīvotāju skaitu, jāatceras, ka pašvaldībām, piedāvājot nomas vai lietu bibliotēkas pakalpojumus, ir iespēja veicināt arī iedzīvotāju labklājību. Iespējams, ka jādomā arī par nomas lietu piegādes iespējām, piebilst Ozola-Ozoliņa.

Pētījums atklāj, ka daudzi respondenti izvēlētos nomu dažādām preču grupām, kuras reti lieto.

Visvairāk respondentu (75,2%) izvēlētos lietas pasākumu organizēšanai iznomāt, nevis iegādāties, ja tās būtu pieejamas ērtā attālumā. 60,8% nomātu, nevis pirktu būvniecības un "izgatavo pats" hobijiem nepieciešamās preces. Arī auto nomu (58,5%), aktīvas atpūtas inventāra nomu (56,9%) un grāmatas paņemt uz laiku (55,8%) salīdzinājumā ar to iegādi izvēlētos vairums iedzīvotāju, ja vien ērtā attālumā no atrašanās vietas būtu iespēja tās nomāt. Tas apliecina elastīgumu un vēlmi izmantot preču nomas iespējas atkarībā no situācijas un vajadzībām.

"Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa skaidro, ka lietas, kuras Latvijas cilvēki nomā, ir samērā klasiskas. Bet varētu nomāt vēl daudz ko citu. Te ir liels potenciāls, jo mājokļi ir pilni ar lietām, kuras ikdienā lieto reti un varētu lietot vairāk un kopā, piemēram, ceļojumu somas, dzīvnieku transporta un kopšanas aksesuāri, dažādas hobiju lietas un citas lietas.

"Mums nevajag tik daudz lietu īpašumā. Tas, iespējams, daļai iedzīvotāju palīdzētu arī uzlabot materiālo stāvokli," norāda Krastiņa.

Aptauju pagājušā gada nogalē veicis pētījumu centrs SKDS.

Lai veicinātu lietu apriti, biedrība "Zero Waste Latvija" kopā ar partneriem - SIA "ZAAO", biedrību "Zaļā brīvība", SIA "CleanR" un SIA "Eco Baltia VIDE" ir izveidojusi digitālo platformu "Lietovelreiz.lv", kuras mērķis ir paildzināt lietu lietošanu. Platformā vienuviet ir apkopota informācija par preču remonta iespējām, lietu nomu, maiņu un citiem apritīgiem pakalpojumiem visā Latvijā.

Platforma "Lietovelreiz.lv" ir daļa no LIFE integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.