Konkurences padome: atsevišķās Rīgas apkaimēs jāveicina mazumtirgotāju konkurence

Kā informēja KP, pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja "Rimi" un "Maxima", ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros.

Vienlaikus "Rimi" un 'Maxima" 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt Covid-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Tirgus koncentrācijas rādītājs no 2018. līdz 2021.gadam ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū pārsniedza 1800 robežvērtību gadā, kas norādīja, ka tirgus struktūra bija augsti koncentrēta, taču no 2022.gada, kad Latvijas tirgū darbību paplašināja jaunienākušais tirgus dalībnieks "Lidl", tirgus koncentrācija būtiski samazinājās līdz vidējas koncentrācijas tirgum.

KP norāda, ka 2022.gadā "Lidl" tirgus daļas bija robežās no 10% līdz 15%. Jaunā tirgus dalībnieka ietekmē pārējās mazumtirdzniecības ķēdes bija spiestas pastiprināti domāt par savu pastāvīgo patērētāju noturēšanu, veicot dažādus preču veicināšanas pasākumus, atbalsta pasākumus un palielinot budžetu reklāmām un mārketinga pasākumiem.

"Lidl" ietekmi visspēcīgāk izjūt tieši tās mazumtirdzniecības ķēdes, kas atrodas "Lidl" veikalu tuvumā.

Vienlaikus nelielie mazumtirgotāji, kuru tirgus daļas nepārsniedz 10% no tirgus, lai palielinātu savu konkurētspēju attiecībā pret lielajiem tirgus spēlētājiem, laika periodā no 2018. līdz 2022.gadam aktīvi konsolidējas.

KP tirgus uzraudzībā secināja, ka lielākajā daļā Rīgas apkaimes ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū vērojams salīdzinoši augsts konkurences līmenis, kur darbojas vismaz sešu dažādu zīmolu veikali. Vienlaikus Centra, Grīziņkalna, Iļģuciema, Juglas, Pļavnieku apkaimēs viena mazumtirdzniecības ķēde - "Rimi" vai "Maxima" - pēc apgrozījuma aizņem vairāk nekā 40% konkrētās apkaimes tirgus.

Vienlaikus KP secināja, ka šajās Rīgas apkaimēs būtu nepieciešams veicināt konkurenci un turpmāk īpaša uzmanība būtu jāpievērš apvienošanās darījumiem, kas ietekmē konkurences situāciju minētajās apkaimēs.

Tāpat KP norāda, ka Latvijā nepastāv būtiski administratīvie šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū. To pamato arī Latvijas atrašanās otrajā vietā pēc mazumtirdzniecības ierobežotības indeksa starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nozīmē, ka normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi mazumtirdzniecības vietas izveidei un darbības īstenošanai ir minimāli.

Jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam ietekmēja globāli notikumi, piemēram, Covid-19 laiks, savukārt tirgus dalībnieku ilgtspējīgu pastāvēšanu Latvijā noteica uzņēmuma iekšējie faktori, piemēram, finansiālie apsvērumi.

KP arī atzīmē, ka jaunbūvētu veikalu atvēršana Latvijas tirgū, it īpaši Rīgā, ir problemātiska.

Tas skaidrojams ar tirdzniecībai pateicīgu vietu deficītu teritoriālos plānojumos, kas var kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu. Tādējādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu nepieciešams pārskatīt ikdienas patēriņa preču veikalu vietu pieejamību pilsētas teritoriālos plānojumos, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu efektīvu konkurenci.

Papildus tirgus uzraudzībā tika apskatīta privāto preču zīmju ietekme tirgus dalībnieku konkurētspējas veicināšanā. Vidējais privāto zīmju apgrozījuma īpatsvars kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā 2022.gadā Latvijā veidoja 20%, kas ir nedaudz virs vidējā globālā radītāja - 19,4%, savukārt zemāks nekā Rietumeiropas vidējais rādītājs - 36%.

Privāto preču zīmju klātbūtne, ievērojot zemākas cenas stratēģiju, sniedz iespēju mazumtirgotājam palielināt ne tikai konkrētās produktu kategorijas tirgus daļu, bet arī paša mazumtirgotāja ietekmi konkrētajā tirgū. Analizējot Latvijas mazumtirgotāju tirgus daļas kopsakarā ar privāto preču zīmju preču apgrozījuma īpatsvaru, KP secināja, ka privātās preču zīmes vairāk attīsta lielākie tirgus dalībnieki, vienlaicīgi arī atsevišķas iepirkumu grupas ir paplašinājušas privāto preču zīmju sortimentu, kas liecina par privāto preču nozīmi efektīvākas konkurences kontekstā.

Tirgus uzraudzības mērķis bija izpētīt konkurences situāciju ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā visā Latvijā un Rīgas pilsētas apkaimēs, tai skaitā, novērtējot tirgus dalībnieku sastāvu, to koncentrācijas līmeni. Papildus tirgus uzraudzībā tika apskatīta privāto preču zīmju ietekme tirgus dalībnieku konkurētspējas veicināšanā, kā arī tirgus ienākšanu barjeru izvērtēšanā.

Tirgus uzraudzībā tika pētīti 12 mazumtirgotāji Latvijā, tostarp "Rimi", "Maxima", "Lidl", "Sky", "Spar", "top!", "Mego" un "Vesko", "Aibe", "Citro" un "Eldo", "LaTS", "Beta", kā arī "Elvi".