/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/03/11/15939662t1h2d02.jpg)
Ventspils novadā manīts šogad pirmais ronēns, liecina kempinga "Miķeļbāka" ieraksts sociālajā platformā "Facebook". "Pirmais tūrists ieradies! Lūgums, sunīšus turam pie pavadas," raksta "Miķeļbāka".
Foto ⟩ "Pirmais tūrists ieradies!" Ventspils novadā manīts roņu mazulis
Roņu mazuļa parādīšanās Ventspils novadā varētu liecināt par to, ka Latvijas piekrastē ir sākusies roņu mazuļu "sezona".
TVNET aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem. Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts - tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos.
Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama. Tomēr, ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot.
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.
Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus un pludmalē vest suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem - roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju.
Ziņot par roņiem Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem.
Šādā situācijā DAP aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem, kuri izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēnu nogādās uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis (Halichoerus grypus Fabricius), kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā pelēkais ronis var sasniegt svaru no 150 - 300 kilogramiem.
Pogainais ronis (Pusa hispida) no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem.
Savukārt plankumainais ronis (Pusa vitulina) Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.