Lībiņa-Egnere komentē izskanējušos apgalvojumus par aplokšņu algu maksāšanu "Vienotībā" (8)

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka "Vienotība" nekad neesot maksājusi aplokņu algas, un par liecinot arī iekšējā pārbaude. Partija esot lūgusi veikt arī ārēju pārbaudi, piebilda politiķe.

"Vienotības" valde šodien ir lēmusi vērsties tiesībsargājošajās iestādēs pret Orleānu.

"Uzskatu, ka šādi izteikumi un to nonākšana medijos ir ar mērķi bojāt konkrētas politiskās partijas reputāciju, un pret to mēs vērsīsimies," teica Lībiņa-Egnere.

"Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāti rosinājuši finanšu ministra, partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) demisijas pieprasījumu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda, ka tas ir AS politisks solis, bet ir "stipri nevietā", jo izskanējušo informāciju pārbauda tiesībsargājošās iestādes.

"Šobrīd prasīt demisiju, pamatojoties uz to, ko kāds ir teicis, ir stipri pāragri," uzskata Valainis. ZZS patlaban neredzot pamatojumu pārsteidzīgiem lēmumiem, pamatojot savu balsojumu ar viena cilvēka teikto, norādīja politiķis.

"Progresīvo" politiķe, kultūras ministre Agnese Logina sacīja, ka partija korupcijas riskus uztver ļoti nopietni, un šajā gadījumā "Progresīvie" uzticas tiesībsargājošo iestāžu viedokļiem un ekspertīzei.

"Šajā brīdī nedrīkst iesaistīties lietas politizācijā un opozīcijas spēku politiskajā spēlē par uzmanību," pauda Logina, uzsverot, ka, ja apstiprināsies informācija, tad tiks reaģēts.

Kā ziņots, TV3 raidījums vēstīja, ka ilggadējais "Vienotības" biedrs Orleāns apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.

Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.

Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un pašreizējās premjeres Evikas Siliņas (JV), taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.

Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret "Vienotību", gan partiju apvienību "Jaunā vienotība" par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.

"Vienotības" priekšsēdētājs Ašeradens Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.

Arī "Vienotības" pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo "Vienotības" ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu "Nekā personīga" sazināties neizdevās.

Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.

Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.