Lai atrastu desmit mēnešus veco korgiju vārdā Vinnijs, visa Pārdaugava burtiski sadevās rokās. Piecas dienas suņuku meklēja desmitiem cilvēku - naktī ar lukturiem apstaigāja Imantas mežu; izmantoja dronu; kāds pat izlika taro kārtis. Suns neatsaucās uz vārdu un nedevās rokās, jo nav pieradis pie cilvēkiem - iepriekš Vinnijs dzīvojis suņu audzētavā “Lieldeviņzare”, kur korgiji tika turēti šķūnī kā lopiņi. 

Kāpēc desmit mēnešus vecais suns, ko Dāvis pirms pusotras nedēļas par 350 eiro nopirka Bauskas novada suņu audzētavā “Lieldeviņzare”, jau otro reizi aizbēg un nedodas rokās?

Atbilde slēpjas apstākļos, kādos kucēns nācis pasaulē un pavadījis deviņus savas dzīves mēnešus. “Lieldeviņzare” šobrīd vairs nav legāla suņu audzētava, bet pirms gada vēl bija. Dzīvnieku aizstāvju redzeslokā tā nonāca pēc daudzām sūdzībām: cilvēki, kas bija pirkuši kucēnus audzētavā, stāstīja, ka dzīvnieki ir antisociāli, bailīgi, slēpjas zem galda, turpat, kur ēd, apkakājas, bēg projām.

Daudzi suņi, lai gan tiek uzdoti par tīrasiņu korgijiem ar ciltsrakstiem, ir acīm redzami jaukteņi. Ar slēpto kameru filmētie kadri suņu audzētavā atklāja baisu ainu - desmitiem korgiju tika turēti šķūnī, kura grīdu klāja siens; daži sēdēja būros bez ūdens.

Vieta līdzinājās vistu vai cūku kūtij, bet noteikti ne suņiem piemērotai telpai. Dzīvniekiem nav komunikācijas iemaņu ar cilvēkiem, jo visticamāk, ka reizi dienā viņi redz tikai barotāju. Daļai dzīvnieku ir liekais svars, jo, cik tie apēd, neviens nekontrolē.

Suni Pārdaugavas apkārtnē aizvien meklē brīvprātīgie, sakot, ka pat nedomā padoties un aicina iesaistīties arī citus.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X