Pagājušā gada nogalē Latvijas parlaments pieņēma grozījumus likumos, kas ļauj diviem kopā dzīvojošiem cilvēkiem reģistrēt partnerattiecības, tādējādi ieviešot jaunu sociālo praksi. Virknē Eiropas valstu partnerattiecību reģistrēšana ir populāra un ierasta ne tikai viendzimuma pāru, bet arī heteroseksuālu ģimeņu vidū. 

Kādas priekšrocības iegūst cilvēki, reģistrējot partnerattiecības? Vai partneris var pretendēt uz otrās pusītes īpašumu šķiroties vai arī to mantot? Vai partnerim jāuzņemas atbildība par sava dzīvesbiedra kredītsaistībām, un vai sevi aizsargāt ar laulības līgumu? Par to TVNET+ stāstīja zvērināts advokāts Andrejs Ādamsons.

Par nepieciešamību Latvijā ieviest partnerattiecību likumu šķēpi tika lauzti vairākas desmitgades. Šis jautājums galvenokārt tika skatīts caur viendzimuma attiecību prizmu, kas izsauca lielu neizpratni un dusmas tradicionālo vērtību aizstāvju vidū. Tomēr šāda veida partnerība nav tikai viendzimuma pāru jautājums - to izmanto arī heteroseksuālie pāri, kuri izvēlas nesaistīt savu dzīvi ar laulības saitēm.

Piemēram, Ziemeļvalstīs partnerība ir ļoti ierasta prakse attiecībās starp vīrieti un sievieti, bet zviedriem ir vairākas šāda attiecību reģistrēšanas formāta kategorijas:

  • sambu (variants, kas ir analogs civillaulībai, respektīvi - kopā dzīvošana);
  • serbu (vieslaulība, kad parterus saista attiecības, taču viņi dzīvo atsevišķi).

Šīs formas reglamentē likumdošana: tiesības un pienākumi ir skaidri aprakstīti likumā "Par faktiskajām laulības attiecībām" (Sambolagen) un atsevišķos citos tiesību aktos.

Latvijā nav viennozīmīgas sabiedrības attieksmes par šiem jautājumiem, tādēļ likumdevēji gāja sarežģītāku ceļu - līdz atsevišķam likumam neizdevās nonākt, taču tika pieņemti grozījumi astoņos normatīvajos aktos, kas arī ļāva dot zaļo gaismu partnerības institūtam.

No 2024. gada 1. jūlija divi cilvēki, neatkarīgi no dzimuma, kuri dzīvo kopā un ir tuvās attiecībās, var noformēt partnerību.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X