Valtera līgava: būt līdzās nāves brīdī – vērtīga dzīves skola dzīvot apzinātāk

"Es atceros, kā viņš paziņoja. Laicīgi uzzināja, viņš kā cilvēks, kurš rīkojās un darīja visu, kā vajadzīgs, devās pie ārstiem, tika nolemts viss, kas jādara, operācija. Vienkārši bija rīcības plāns. Man tad nebija satraukuma, jo viņam bija plāns un viņš bija pārliecināts, kas ir jādara,” sarunu šovā “Zilonis studijā” stāsta Valtera līgava Kristīne Paegle.

Kad pēc ārstēšanās Vācijā slimība atkal atgriezās, Kristīnei ar Valteru sāka šķist, ka, iespējams, ir mazāk laika palicis... "Ar visu to, ka šo slimību nevar prognozēt un nav zināms, vai būsi veiksmīgais gadījums vai tomēr ne, mēs plānojām savu dzīvi. Ne tā, ka ar pilnu krūti, bet ar dziļāku mīlestību. Jo zini, ka dienas ir skaitītas," atminas Kristīne.

Iespēju ar mīļoto cilvēku būt kopā līdz pēdējiem brīžiem Kristīne vērtē kā dāvanu, nevis smagumu. "Tā noteikti ir dāvana. Ļoti daudz var iemācīties. Es biju pateicīga, ka man blakus bija tik ļoti spēcīgs cilvēks, kurš bija gatavs par to runāt, un viņš runāja ļoti reālistiski. Ja vienu brīdi cīnies, dari to, kas jādara medicīniski, ko ārsti saka, tomēr viņš vienā brīdī saprot, ka slimība sāk uzvarēt, un viņš saka: “Nebūs.” Lai vai cik sirsnīgi mēs runājam, viņš saka – nebūs. Viņš apzinās, ka varētu sāpināt mani," stāsta Valtera līgava.

Kristīne saprata – nāve ir dzīves sastāvdaļa. [..] Lielākoties cilvēki baidās būt blakus, viņi grib, lai tad, kad nomirst, viņiem paziņo. “Nedod dievs, ko es, esot blakus, darīšu ar tām emocijām.” Es teiktu, ka tā ir ļoti vērtīga dzīves skola vēlāk dzīvot apzinātāk un novērtēt mirkļus,” pārdomās dalās Kristīne.

"Es varēju būt blakus Valteram slimnīcā. Ar visu to, ka viņam bija pieliktas elpošanas sistēmas, es varēju redzēt, kā nāve atnāk. Ne tā, kā viņš viņu redz, kā viņš skatās tālumā, kā runā ar saviem senčiem. Tas viss šķita… To es biju tikai dzirdējusi, kā ķermenis reaģē, kāds atslābums vispār ir ķermenim. Šķiet, ka cilvēks aiziet pilnīgi ar smaidu," raidījumā stāsta viešņa.

Vairāk skaties raidījumā "Zilonis studijā".