Saeimas Ārlietu komisija apspriedīs paziņojumu par Krievijas prezidenta "vēlēšanām"

Tāpat paredzēts pārrunāt dalību "dronu koalīcijā" un pievienošanos starptautiskajai iniciatīvai par munīcijas iegādi Ukrainas vajadzībām. Paredzēts, ka par to ziņos Aizsardzības ministrijas pārstāvji.

Jau rakstīts, ka tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Vladimira Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15.marta līdz 17.martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.

Kā ziņots, 14.februārī līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. 15.februārī koalīcijai pievienojās arī Apvienotā Karaliste. Savukārt februārī Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs paziņoja par Kanādas pievienošanos Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai

Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro. Dronu koalīcijā esošo dalībvalstu ambīcija ir nodrošināt 1 miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Parakstot nodomu vēstuli, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un karaspēka apmācību, un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.