Nausēda pauž atbalstu diskusijām par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu

"Kā ideju es apsveicu ierosinājumu sūtīt misijas uz Ukrainas teritoriju, un es joprojām uzskatu, ka mums ir jādiskutē par šo ideju, tomēr, protams, vislabāk būtu, ka mēs visi vienprātīgi vienotos par tā nepieciešamību un ļoti rūpīgi izvērtētu izlūkošanas un citu mūsu rīcībā esošo informāciju," Nausēda trešdien teica žurnālistiem Parīzē.

Lietuvas prezidents arī uzsvēra, ka bažām par Kremļa iespējamu reakciju nevajadzētu būt Eiropas lēmuma noteicošajam faktoram.

"Ja mēs sāksim reaģēt, sakot, ka nē, Vladimiram Putinam tas nepatiks, vai tas izraisīs šo vai to, trešo vai ceturto, mēs nekad neizlemsim," sacīja Nausēda, piebilstot, ka tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu ir uzsvēris, ka "mums pašiem jāizbeidz savu sarkano līniju novilkšana".

"Novelkot sarkanās līnijas, mēs tikai palīdzam Putinam, kurš sāk domāt, ka mēs esam paredzami un ka viņš var mūs kontrolēt un manipulēt. Viņš nedrīkst manipulēt ar Eiropas Savienības līderiem, un tāpēc es teicu, ka nav daudz valstu, kas varbūt šobrīd nopietni apsver šo priekšlikumu, bet es nedomāju, ka šim vajadzētu būt pirmajam un pēdējam mēģinājumam, jo mums jāturpina strādāt," piebilda Lietuvas prezidents.

Francijas prezidents 26.februārī konferencē Parīzē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu. "Taču neko šajā dinamikā nevar izslēgt. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai garantētu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā," paziņoja Makrons.

Viņa izteikumi ātri izpelnījās negatīvu reakciju vairākās NATO dalībvalstīs.

Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī, komentējot Makrona izteikumus, sacīja, ka tie ir "izrauti no konteksta". Lakornī piektdien apliecināja, ka Francija pašlaik neplāno nosūtīt kaujas vienības uz Ukrainu, tomēr pieļāva, ka Ukrainas sabiedrotie varētu apsvērt speciālo apmācību vai atmīnēšanas misijas.