Otrs faktors ir investīcijas, arī te Latvija atpaliek ne tikai no Eiropas vadošajām valstīm, bet arī kaimiņiem, norādīja Rutkaste. Lūzums noticis ap 2012.gadu - Igaunijai un Lietuvai turpinājās investīciju piesaistes izaugsme, bet Latvijā tās būtiski sabremzējās.
Galvenā problēma ir privātajās investīcijās, īpaši mājsaimniecību sektorā, skaidroja Rutkaste. Tāpat Latvija būtiski atpaliek ar investīcijām būvniecībā. Arī uzņēmumu aptaujas atklāj nozīmīgus šķēršļus investīciju veikšanai, būtiskākie problēmjautājumi ir nenoteiktība, enerģijas izmaksas, darbinieku trūkums, virkne ar zināšanām un inovācijām saistītu faktoru. Tāpat Rutkaste uzsvēra, ka īpaši Latvija atpaliek inovāciju jomā.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka, palielinot investīcijas līdz sekmīgāko ES valstu līmenim, var kāpināt izaugsmes potenciālu par vēl papildus 0,7 procentu punktiem. Tātad, saskaitot kopā ar darbaspēka faktoru, tie būtu jau divi procentpunkti gadā un Latvija jau būtu tuvāk 5% izaugsmes potenciālam.
Rutkaste atzina, ka ekonomikas struktūra nav optimāla - Latvijā darbaspēks vairāk koncentrējas mazāk produktīvās nozarēs, bet nozares ar augstu produktivitāti ir mazattīstītas. Eksperts uzsvēra, ka šī ir vēl viena joma, kur atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, nemaz nerunājot par vadošajām Eiropas valstīm.
Tehniski sarežģītas ražošanas attīstībai Latvijā trūkst cilvēkresursu un zināšanu, skaidroja Rutkaste, norādot, ka "velkamies astē" tādos rādītājos kā, piemēram, augstskolu beidzēji eksaktajās zinātnēs un patentu pieteikumu skaits.
Eksperts norādīja, ka inovāciju centri ir augstskolas, bet Latvijas augstskolas diemžēl atpaliek starptautiskajos reitingos. Tas rada apburtu loku - mazāku talantīgo jauniešu interesi, grūtāk piesaistīt starptautiski atzītus pasniedzējus, augstskolai grūtāk progresēt un kāpt reitingā.