VNĪ: noslēgta vienošanās ar NBS par žoga izbūvi atsevišķos posmos

Plānots, ka NBS sāks darbus aprīlī, tajos piedalīsies aptuveni 80 karavīri un zemessargi. Ar bruņoto spēku palīdzību tiks izbūvēts žogs aptuveni 20 km garumā. Noslēgtā vienošanās būs spēkā līdz darbu pabeigšanai, ko plānots īstenot līdz rudenim.

Noslēgtās vienošanās ietvaros VNĪ pirmo reizi darbosies kā ģenerāluzņēmējs, proti, nodrošinās būvdarbu vadību, būvuzraudzību, nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu un atbildēs par būvniecības procesa norisi. Par šā projekta finansēšanu VNĪ slēgs atsevišķu līgumu ar Nodrošinājuma valsts aģentūru.

“Sadarbība ar bruņotajiem spēkiem ir īpašs gadījums VNĪ darbībā, kad paši gādāsim visu būvdarbiem nepieciešamo, sākot ar materiāliem un līdz pat tehnikai. Taču arī šī vienošanās palīdzēs mums sasniegt mērķi: iespējami ātrāk, līdz šā gada beigām uzbūvēt trūkstošo žogu uz Latvijas – Krievijas robežas, tā stiprinot Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību,” uzsver Jeļena Gavrilova.

VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvniekiem žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas, kas aptver robežu visā tās garumā. Līgumi noslēgti ar sešiem uzņēmumiem – SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA “NORDES būve”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, PS "P un P Būvniecības grupa" un SIA Baltic Construction Company (BCC). Prioritārajos posmos, kur par žoga izbūvi divās lotēs jeb 28,5 km garumā šā gada sākumā tika noslēgti līgumi ar SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” tuvojas noslēgumam projektēšanas darbi, lai jau tuvākā mēneša laikā varētu sākties fiziska žoga būvniecība.

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 100 km garumā. Vēl jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28,35 km) ar MK lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim un pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1075 ēkas 0,99 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 575 ha platībā, un 3 336 zemes

īpašumam ar kopējo platību 949 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.