Draudi iedarbojušies: Krievijas ārējā tirdzniecība ievērojami cietusi

Janvārī Krievijas preču eksports bija 28,9 miljardi dolāru, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2021. gada janvāra. Samazinājies ir arī importa apjoms – par 12,6%, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, noslīdot līdz 21 miljardam dolāru. Pēdējo reizi zemāks šis rādītājs bija tikai 2022. gada maijā. Arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir nokrities līdz 2021. gada sākuma zemākajam rādītājam – 49,9 miljardiem dolāru.

Krievijas Centrālā banka gan norāda, ka eksporta peļņa tiek saņemta ar divu mēnešu aizkavēšanos. Janvāra dati atspoguļo naftas cenu kritumu, kas sākās pērn novembrī. Tāpat tiek ņemts vērā, ka ir problēmas ar norēķiniem, jo decembrī ASV prezidents Džo Baidens parakstīja rīkojumu, kurš ļauj noteikt sekundārās sankcijas pret bankām, kas palīdz apiet ierobežojumus.

Īpaši sāpīgi tas bijis importa nozarei – veikt apmaksu par precēm ir kļuvis daudz grūtāk. Maksājumu ķēdes “draudzīgajās” valūtās ir pagarinājušās, bet norēķinus ar vairākām valstīm, piemēram, Honkongu, nākas veikt caur trešajām valstīm.

Centrālā Banka uzskata importa samazinājumu par savas politikas rezultātu, lai ierobežotu pieprasījumu. Augstās procentu likmes un zemais rubļa kurss ierobežo importu, ne reizi vien uzsvēris regulators. Tomēr tiek atzīta arī sankciju ietekme. Atsevišķu lomu spēlē sarežģījumi arī operācijās ar draudzīgajām valstīm.

Šogad Krievijas Centrālā banka prognozē importa un eksporta tālāku sarukumu. Galvenokārt tas saistāms ar naftas un gāzes sektoru. Tajā gan importa, gan eksporta apjoms varētu samazināties nākamos trīs gadus. Arī eksperti nav optimistiski par Krievijas eksporta perspektīvām. Vairāk nekā 30 makroekonomisti prognozē, ka Krievijas kopējais eksporta apjoms šogad samazināsies par 10 miljardiem dolāru, bet imports – par vienu miljardu dolāru.