Stividorkompāniju asociācija aicina izvērtēt caur ES valstīm Krievijai piegādāto preču sarakstu

LSA aicina par sankciju izstrādi un ieviešanu kompetentajām institūcijām kopā ar Baltijas reģiona un ES partneriem rūpīgi izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierobežot to produktu klāstu, kas patlaban tiek piegādāts Krievijai caur Latvijas un citu ES valstu teritorijām, lai novērstu iespēju, ka jebkādā veidā tiek atbalstīta agresorvalsts militārā industrija.

Asociācijas pārstāvji vērš uzmanību uz medijos izskanējušo informāciju par mangāna rūdas piegādi Krievijai caur Latvijas teritoriju, kas varētu būt noderīga izejviela militārā aprīkojuma ražošanā, papildinot, ka asociācija atbalsta Ukrainu un nosoda Krievijas agresiju.

Kā uzsver LSA, asociācijas biedri, ostās strādājošie komersanti, ievēro ES un ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kuras ir izveidotas, lai ierobežotu Krievijas ekonomisko darbību precīzi noteiktos veidos ar ietekmi uz globālo ekonomiku un tautsaimniecībām.

Ja tiks paplašināts sankcionēto produktu klāsts, LSA biedri stingri ievēros ierobežojumus un ir gatavi sadarboties un dalīties ar tās rīcībā esošo informāciju ar Latvijas un ES kompetentajām institūcijām, lai regulāri izvērtētu sankciju efektivitāti, izaicinājumus un nepieciešamās izmaiņas.

LSA uzsver, ka, ņemot vērā šī brīža kritisko situāciju transporta nozarē un sankciju ierobežojumu finansiālo ietekmi uz nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, ir svarīgi kompetentajām institūcijām sadarboties, lai ne vien padarītu sankcijas efektīvākas, bet arī atbalstītu Latvijas tautsaimniecību un globālo konkurētspēju.

TVNET jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.