Ilgtspēja – it kā aktuāla, taču interesē vien tieši iesaistītos

Revolūciju evolūcijai jāpielāgojas

Grandiozas un neatgriezeniskas pārmaiņas sabiedrībā, ko dažkārt dēvējam par revolūciju, notiek lēcienveidīgi. Vispirms krājas neapmierinātība ar esošo stāvokli un “pieprasījums” pēc pārmaiņām, un tam agri vai vēlu atbild “piedāvājums” – kāds jauns risinājums vai jauns domāšanas veids.

Iepriekšējās t.s. industriālās revolūcijas parādīja, ka stagnē un iznīkst tās nozares, kuras nespēj laicīgi piemēroties jaunajām tehnoloģijām un pārmaiņām. Pirmā industriālā revolūcija, kas aizsākās Lielbritānijā 18. gadsimtā, nesa vērienīgas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā. Lauksaimniecībā un amatniecībā sakņota ekonomika transformējās modelī, kas balstīts liela mēroga rūpniecībā, mehanizētā ražošanā un rūpnīcu sistēmā. Jaunas ierīces un enerģijas avoti, kā arī jauni darba veidi padarīja jau eksistējošas nozares produktīvākas un efektīvākas.

Šobrīd notiek līdzīga mēroga pārmaiņas, kuras dažkārt dēvē par “zaļo industriālo revolūciju”.

Runa ir par atbildīguma jēdziena ienākšanu uzņēmējdarbībā un pāreju uz tādu globālās ekonomikas modeli, kas palēninās klimata pārmaiņas, radīs jaunas darba vietas un būs iekļaujošāks, empātiskāks, cilvēcīgāks. Būtiski apzināties, ka arī šāds biznesa modelis var būt ekonomiski pamatots un nest peļņu, taču šeit lielu lomu spēlēs inovācijas, investīcijas tehnoloģijās un jaunu ienākumu avotu meklēšana.

Kopumā šī ir vērtējama kā lielākā ekonomikas transformācija kopš 19. gadsimta. Un šajās pārmaiņās saskatāma zināma vēsturisku norišu atbalsošanās – dažādu nozaru uzņēmumi pamazām sāk aptvert pārmaiņas, ko nesīs t.s. Eiropas Zaļais kurss. Redzam aktīvus lauksaimnieku protestus, arī kaismīgas politiķu diskusijas, bet skaidrs ir tas, ka jau atkal esam izšķirošas izvēles priekšā – pretoties pārmaiņām, vai ļauties un darīt?

Zaļo kursu ignorēt nesanāks

Eiropas Zaļā kursa ietvaros vien paredzēts līdz 2030. gadam Eiropas ekonomikā investēt aptuveni triljonu eiro un radīt ap 2,6 miljoniem jaunu darba vietu. Mērķis – sasniegt kaitīgo izmešu neto nulles emisiju līmeni līdz 2050. gadam. Šis ir zinātniski un racionāli pamatots mērķis, un pat abstrahējoties no atbildīguma (mūsu bērnu, klimata, planētas priekšā), zaļais kurss ir izdevīgs mums pašiem. Galvenokārt jau tāpēc, lai nebūtu jāiegulda klimata seku likvidēšanā, kas prasītu ievērojami lielākas investīcijas nekā pasākumi, kas neļautu šīm klimata pārmaiņām attīstīties. Turklāt bez veselīgas vides un veselīgām attiecībām (ilgtspējas jēdziens ietver arī to) nav iedomājams veselīgs bizness.

Ir skaidrs, ka vismaz Eiropas Savienībā zaļais kurss ir uz palikšanu.

Ir iespējamas kādas korekcijas vai atkāpes no tiesiskā regulējuma iecerēm un dažādu pušu spēju piemēroties, taču īsākā vai ilgākā laika periodā mums visiem būs jāspēj transformēt savu biznesa darbību.

Tāpēc mans ieteikums biznesam ir domāt nevis par atjautīgu sistēmas apspēlēšanu, vai prasmīgu izlikšanos, bet uztvert pārmaiņas kā milzīgu biznesa iespēju.

Bizness iegūs vairāk, laicīgi sagatavojoties, meklējot jaunus risinājumus, investējot izpētē un attīstībā, pielāgojot procesus un sākot mērīt savu ieguldījumu ilgtspējā. Šī ir laba iespēja, iesaistot zinātniekus un universitātes, radīt jaunus risinājumus un tehnoloģijas, kas spētu konkurēt arī pasaules mērogā.

Ilgtspējas ‘spēles noteikumi’ skars ikvienu piegādes ķēdes dalībnieku

Daudzi ir dzirdējuši par ilgtspējas ziņošanas prasību, kas attiecas uz ES uzņēmumiem, un bankā vaicā: “Bet, ko tad man īsti darīt? Vai tiešām tas attiecas arī uz mani?” Ir redzams, ka pagaidām uzņēmēji uztver šo kā abstrakciju, kas attiecas uz “kādu citu”, uz lielajiem uzņēmumiem.

Trīs praktiski padomi, ar ko šajā jomā varētu sākt.

Pirmkārt, jāsaprot, vai un kā manu nozari un uzņēmumu ietekmē norises ilgtspējas jomā, tostarp Eiropas Zaļais kurss? Kā varu šo ietekmi izmantot kā iespēju un radīt papildu ieguvumus savam biznesam? Otrkārt, – kādu pievienoto vērtību mana uzņēmuma gatavība ilgtspējas jomā dos manam uzņēmumam sadarbībā ar maniem partneriem un klientiem?

Ja uzņēmums vēlas doties eksporta tirgos un strādāt ar starptautiskiem spēlētājiem, tad jābūt gataviem gan praktiskām izmaiņām savā biznesa modelī, gan arī jāspēj apkopot datus un ziņot par savu veikumu ilgtspējas jomā. Treškārt, – lai lēmumi un rīcība būtu strukturētāka, jāvāc dati, jāveic datos balstīti aprēķini un jāizvirza savam uzņēmumam konkrēti, izmērāmi mērķi.

Ikvienam uzņēmumam agri vai vēlu būs ar konkrētiem faktiem jāpierāda ilgtspējīga attieksme un rīcība darbībā nevis vārdos.

Zinu, ka daudzās nozarēs un uzņēmumos valda neziņa par to, kā šos datus apkopot un salīdzināt. Šī ir jauna lieta mums visiem, tāpēc pagaidām uz daudziem jautājumiem nav universālu atbilžu. Mēs izglītojamies, pamācam viens otru – darot. Ar laiku atbildes būs skaidrākas un kļūs pašsaprotamas, taču tam ir vajadzīga mūsu rīcība tagad.