"Tet" vadītājs: Nākamo trīs gadu laikā datu pārraides apjoms dubultosies

Viņš norādīja, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau pašreiz spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus. Tomēr "Tet" ir stratēģiski pareizi veicis investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ salīdzinoši mierīgi skatās uz šīm tendencēm.

Vienlaikus, runājot par atteikšanos no kādu tehnoloģiju izmantošanas, Tatarčuks norādīja, ka "Tet" vairāk nekā piecus gadus pamazām pāriet no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma.

Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ "Tet" priekšrocība ir, ka uzņēmums no 2017.gada investē optiskajos tīklos, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat arī "Tet" ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem.

"Mēs redzam, ka pieprasījums būs arī nākotnē, jo tad sāks attīstīties nākotnes tīkli, būs daudz lielāks skaits bāzes staciju un katrai no bāzes stacijām būs jāspēj pārraidīt datus tālāk. Šeit mēs redzam diezgan lielas biznesa iespējas," sacīja Tatarčuks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Tet" turpina paplašināt optisko tīklu. Piemēram, pagājušā gada laikā mēs izbūvēts tīkls uz 7000 mājsaimniecību, kas ir apmēram 20 mājsaimniecības katru dienu. Tāpat uzņēmums turpina attīstīt starppilsētu tīklu un seko līdzi datu pārraides apjomiem, kur ir lielāks pieprasījums.

Tomēr, lai tīklu būtiski uzlabotu un ietu kopsolī ar citu Eiropas valstu piedāvājumu, ir nepieciešamas arī papildu investīcijas no valsts. Piemēram, apjomīgas valsts investīcijas ir redzamas Vācijā, Polijā un citās Eiropas Savienības valstīs, jo tādā veidā valsts kompensē tirgus nepilnības un nodrošina augstas kvalitātes tīklus arī vietās, kur ir mazāks iedzīvotāju blīvums.

"Lai arī mazāk apdzīvota vieta spētu ekonomiski attīstīties, vajag ne tikai labus ceļus, labus autobusus, labu skolu sasniedzamā attālumā, bet arī labu sakaru nodrošinājumu," sacīja Tatarčuks.

Runājot par optisko tīklu izbūvi šajā un turpmākajos gados, Tatarčuks sacīja, ka "Tet" plāno "iet uz priekšu aptuveni tādā pašā ātrumā" un šobrīd seko tam, vai un kādi atbalsta mehānismi būs pieejami no valsts puses tieši mazāk apdzīvotajām vietām.

Tāpat "Tet" kopā ar nozares pārstāvjiem diskutē ar Izglītības un zinātnes ministriju par nepieciešamību izveidot standartu skolu tehnoloģiskajam nodrošinājumam.

Tatarčuka ieskatā ir jābūt noteiktam, kādiem jābūt pieslēgumiem, kādiem jābūt iekšējiem tīkliem, un ir jānodrošina vienādas iespējas visiem bērniem neatkarīgi no viņu ģimeņu spējām nopirkt datoru vai planšeti.

"Ļoti pozitīvi vērtējam programmu "Dators katram skolēnam", bet ar to nepietiek. Vajag arī augstas pieejamības tīklu katrā klasē un šos datorus vajag arī apkalpot, kā arī nodrošināt digitālos mācību materiālus kā atbalstu skolotājiem. Tas iet kopā ar visu izglītības reformu," sacīja Tatarčuks.

Jau ziņots, ka tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" grupa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 292 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt grupas peļņa bija 17,8 miljoni eiro. Vienlaikus "Tet" grupas uzņēmumu EBITDA jeb peļņa no uzņēmuma pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2023.gadā bija 54,7 miljoni eiro. "Tet" pagājušajā gadā investējis 30,3 miljonus eiro.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%).