FOTO ⟩ Leģionāru piemiņas pasākuma laikā aizturēta prokremliskā aktīviste Kreile (13)

Valsts policijas pārstāvji norādīja, ka aizturētā sieviete nogādāta policijas iecirknī pārbaudei.

Policijā informēja, ka minētā persona jau iepriekš vairākkārtīgi ir nonākusi policijas redzeslokā par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar militārās agresijas slavināšanu un kara noziegumu attaisnošanu. Tāpat persona atteicās runāt valsts valodā un pieprasīja nodrošināt tulku.

Minēto personu arī 2022.gada 16.martā latviešu leģionāru piemiņas pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa aizturēja Valsts policija, liecina LETA arhīvs.

Kopumā pasākumi Rīgā norisinājušies bez būtiskiem starpgadījumiem. Pēc policijas aplēsēm, gājienā Rīgā bija pulcējušies aptuveni 300 cilvēki.

Valsts policija Vecrīgā šorīt fiksējusi citus pārkāpumus. Vecrīgā kāds Vācijas pilsonis neatļauti pilotēja dronu. Par fiksētajiem pārkāpumiem bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas jomā sākti septiņi administratīvo pārkāpuma procesi.

Tāpat Valsts policija turpina pastiprinātu stingru sabiedriskās kārtības uzraudzību un kontroli citviet Latvijā, tostarp Lestenē.

Valsts policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Valsts drošības dienestu gan šodien, gan rīt, 17.martā, strādā pastiprinātā režīmā un pēc īpaša sabiedriskās kārtības un drošības plāna, vienlaikus sekojot līdzi norisēm sabiedrībā un publiskajā telpā.

Valsts policija atgādina, ka ne šajās, ne citās dienās netiks pieļauta nekāda militārās agresijas un kara noziegumus slavināšana un attaisnojošu simbolu izmantošana publiskās vietās. Arī Krievijas karoga publiska lietošana tiks uzskatīta par agresora un tā režīma slavināšanu, attiecīgi vērtējot personas atbildību. Policijas rīcība un reaģēšana uz šādiem pārkāpumiem būs tūlītēja un strikta.

LETA jau vēstīja, ka krimināllietu pret prokremlisko aktīvisti Kreili, kura vairākas reizes savas dzīvesvietas logos izvietojusi Krievijas simboliku un citus karu slavinošus simbolus, Rīgas pilsētas tiesa plāno sākt skatīt 3.aprīlī plkst.15, aģentūra LETA iepriekš noskaidroja tiesā.

Saskaņā ar apsūdzību sieviete no 2023.gada 7.marta līdz 2023.gada 15.jūnijam, nolūkā publiski paust savu atbalstu Krievijai savas dzīvesvietas logos izvietoja paštaisītu Krievijas karogu ar uzrakstu "Dievs sargā Latviju", paštaisītu Krievijas karogu bez uzraksta, kā arī paštaisītu Krievijas karogu ar uzrakstu "Путин мой друг" (Putins mans draugs).

Jau ziņots, ka pērn rudenī citā krimināllietā Rīgas pilsētas tiesa Kreilei par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu piespriedusi nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Spriedums tika pārsūdzēts un tas būs jāskata Rīgas apgabaltiesā.

Kreile daudzkārt konstatēta publiskās vietās un publiskos pasākumos, nēsājot pleca somu ar simbolu "Z", kas Krievijas propagandas resursos tiek izmantots kā atbalsta simbols Krievijas sāktajai karadarbībai Ukrainā.

Tāpat persona pie Krievijas vēstniecības Rīgā pauda atbalstu agresorvalstij laikā, kad tur norisinājās pret Krievijas sākto karu Ukrainā vērsta protesta akcija. Persona regulāri veikusi arī citas provokatīvas darbības, kas vērstas uz Krievijas agresijas slavināšanu un attaisnošanu.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" iepriekš vēstīja, ka Kreile ir mājsaimniece, kura dzimusi un augusi Latvijā, bet latviski zinot pāris vārdu. Protestētāja viņā esot pamodusies Covid-19 pandēmijas laikā, kad ieejai veikalā vajadzēja vakcinācijas sertifikātu. Tad arī sākušās pirmās saķeršanās ar likumsargiem, kas kulminēja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Sieviete žurnālistiem atkārtojusi, ka neiestājas ne par karu, ne par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet no viņas nav bijis iespējams iegūt atbildi, kas notiek Ukrainā. Tas nekādi neesot saistīts ar pret viņu sāktajām lietām. Vainu nevienā no lietām Kreile neatzīstot, bet vēršanās pret viņu notiekot, jo "ļaunie spēki vēršas pret labajiem, tie ir dēmoni".

Jau ziņots, ka šodien vairāki simti cilvēku Rīgā devās Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājienā un noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Leģionāru piemiņas diena 16.martā ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.