Arī ģimenes ārste Kristīne Višņevska, kurai ir prakse Rīgā, piedzīvojusi vardarbību gan rezidentūras laikā, gan tagad. Pēdējais uzbrukums piedzīvots pavisam nesen – pacienta tēvs uzbrucis par aicinājumu profilaktiski sapotēt bērnu.
“Kliegt vienkārši tā, ka pa visu poliklīniku skan, divmetrīgs vīrietis nāk tev virsū ar visu augumu, un vīkšķa dūres, tā ka jau tūlīt tev sitīs”,
situāciju atceras Višņevska.
Arī Viņa uzrakstīja iesniegumu Valsts policijai, pievienojot audio ierakstu.
“Policija diemžēl pateica, ka veikusi ar viņu pārrunas. Es būtu priecīga, ja tas pacients tiktu administratīvi sodīts, nevis veiktas tikai pārrunas,” tā Višņevska.
“Es domāju kaut kāds sods ir jāsaņem, jo pat par nepareizi noparkotu automašīnu mums ir sods, bet par to, ka tu sit medicīnas personālam, nekāda soda faktiski nav”,
secina rezidente Laura Bartecka.
Vairākām ministrijām adresētā iesniegumā šo jautājumu kā ļoti nozīmīgu uzsvēra lielākā daļa mediķu profesionālo organizāciju. Viņi uzsver nepieciešamību noteikt kriminālatbildību par uzbrukumu ārstniecības personām. Desmit profesionālās organizācijas arī lūdz meklēt risinājumu valsts līmenī par iespējām vairāk pasargāt ārstniecībā iesaistītos viņu darba vietā.
Jauno ārstu asociācijas aptauja parādījusi, ka 17% jauno ārstu saskārušies ar fizisku vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku, savukārt gandrīz piektā daļa saskaras ar psihoemocionālu vardarbību. Jauno ārstu asociācijā norāda – Eiropā fiksēti gadījumi, kad ārsti zaudē dzīvību, pacientam uzbrūkot. Visā Eiropā ir tendence šādam uzbrukumu skaitam pieaugt.
Arī koronavīrusa laiks noteikti ir atstājis savas sekas, kādēļ vardarbības gadījumu skaits pieaug.