Noskaties ⟩ “Vienotības” finansēšanas skandālu vēsture: “Jaunā laika” jauniešiem birojā savulaik dalīta nauda iemaksām partijai (7)

Šī nav pirmā reize, kad publiski rodas aizdomas par skaidras naudas apriti “Vienotībā” vai tās priekštecī – partijā “Jaunais laiks” (JL). Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” zināms, ka savulaik JL jauniešiem regulāri nācies iemaksāt kā biedra naudu partijas birojā saņemtu skaidru naudu.

Pirms 13 gadiem portāls “Delfi” rakstīja, ka JL jauniešu-deputātu palīgu prāvās biedra naudas pirms vēlēšanām rada aizdomas par partijas finansēšanas pārkāpumiem. Vairāki jaunieši, kas strādāja Saeimā un saņēma nelielas algas, partijai bija gatavi atvēlēt pat vairākos simtos latu mērāmas biedra naudas. Savukārt toreizējā JL vadītāja Solvita Āboltiņa tolaik teica, ka lielas biedru naudas maksājušie JL jaunieši ir piemērs citiem.

Toreiz spēkā bija citas partiju finansēšanas regulējuma normas. KNAB un VID 2011. gada rudenī secināja: tam, ka būtu pārkāpts partiju finansēšanas likums, nevar gūt pierādījumus, jo JL jaunieši dāsnajām biedra naudām esot varējuši sakrāt trīs gadu laikā.

Šobrīd “de facto” jau no vairākiem avotiem ir zināms, ka patiesībā tolaik jauniešiem ik pa brīdim JL birojā Meierovica bulvārī – tagad tur ir “Vienotības” un JV birojs – tikusi izdalīta skaidra nauda, ko tie uzreiz arī steigušies iemaksāt bankomātā un pārskaitīt partijai kā biedra naudu. Komisija par maksājumu tolaik bijuši divi lati, ar ko arī skaidrojams, kāpēc nereti jauniešu maksātās summas beigušās ar skaitļiem “48” vai “98”, piemēram, 248 vai 498 lati. Skaidra nauda tikusi dota arī jaunatnes organizācijas pasākumiem. No kurienes nauda nākusi, jauniešiem netika skaidrots.

Kāda persona, kas savulaik ir veikusi šādu iemaksu JL kasē, “de facto” pauda:

“Godīgi sakot, jau ir tas pretīgi. Tas, ka jauniešus tā izmanto, ir gandrīz kā Dienvidāfrikas bandās, ka liek kādu novākt, lai visi būtu vienā laivā.”

Skandāls par finansējumu JL bija arī vēl senāk, 2006. gadā.

Tolaik pēc tā dēvētā “Rēzeknes burtnīciņu” skandāla toreizējam “Jaunā laika” preses sekretāram Didzim Šmitam nācās taisnoties medijiem, ka ““Jaunajam laikam” nekad nav bijusi, nav un nebūs melnā kase”.

Tagad Šmits ir opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” (AS) deputāts un publiski apgalvo, ka “Vienotība” aplokšņu algas esot mantojusi no JL, kad darbinieki bieži turēti badā un, lai saņemtu pat oficiālo algu, bijis vispirms “jānoziedo”.

AS jau nākamajā rītā pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižeta, kurā Orleāns vainoja “Vienotību” aplokšņu algu maksāšanā sev un vēl vismaz 10 partijas biroja darbiniekiem, pieprasīja finanšu ministra Ašeradena demisiju.

“Kā cilvēki var ieklausīties politiķos un maksāt nodokļus, ja redz, ka, iespējams, – jāliek gan uzsvars uz vārdu “iespējams” – lielākajā politiskajā organizācijā, kuru vada finanšu ministrs, iespējams, ir notikusi aplokšņu algu maksāšana ar ļoti augstu varbūtību? Un par to ziņo ilggadējs biroja vadītājs, nevis viendienas kāds cilvēks vai kā savādāk. Un šādu informāciju atstāt bez ievērības AS nevar,”

pauž AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Orleāns šonedēļ nebija Latvijā, bet attālināti interviju sniegt viņš nepiekrita. “de facto” rīcībā ir vairāki viņa rakstītie iesniegumi – gan “Vienotības” valdei un Ētikas komisijai, gan vēlāk arī vairākām tiesībsargājošajām iestādēm, tai skaitā arī KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam. Vienā no tiem Orleāns apgalvo, ka gadiem ilga prakse partijas “Vienotība” un apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) birojā bijusi aplokšņu algu maksāšana biroja darbiniekiem – gan esošajiem, gan bijušajiem. Oficiālās algas esot palielinātas vien 2023.gada sākumā.

Orleāns apgalvo, ka pagājušajā pavasarī ticies ar Ašeradenu un apvienības vadītāju, bijušo premjeru un tagadējo ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, un tikšanās laikā saņēmis solījumu, ka problēmas tiks atrisinātas, taču nekas neesot darīts. “Nodokļi par darbiniekiem nav samaksāti, nav noskaidrots, no kurienes ņemti līdzekļi aplokšņu algu izmaksai, savukārt Ašeradens turpina vadīt gan partiju, gan Finanšu ministriju,” rakstīja Orleāns.

Ašeradens šādu tikšanos “de facto” apstiprina: “Mēs apsēdāmies ar Kariņa kungu un vēl bija klāt darbinieki, un tad viņš [Orleāns] izrunāja šos jautājumus. Vēlreiz, mēs ļoti nopietni uztvērām un tad veicām pārbaudes par šīm lietām.” Vaicāts, vai tiešām pārbaudēm bijis nepieciešams gads, “Vienotības” vadītājs saka:

“Es nezinu, nav noteiktas kaut kādas procedūras, cik ātrā laikā tas jāpārbauda. Mēs ļoti nopietni – mums ir atsevišķa ētikas komisija, kurā nav valdes locekļi, mēs nodevām viņiem tātad to izvērtēt, iztaujāt visus cilvēkus. Viņi ir iztaujājuši, viņi ir darījuši savu darbu. Tas ir viens. Otrs – mēs piesaistījām juristus, kas sāk vērtēt to. Mēs tieši tāpat runājām ar savu auditoru. Man ir grūti pateikt, ko tad vēl mēs varējām darīt. (..) Nu, tas bija pirmais, ka mēs pārliecinājāmies, ka tā nav. Un, tātad, otrs – mēs sūtījām informāciju KNAB, kas ir partiju darbības uzraugs.”

KNAB “de facto” apstiprināja, ka šobrīd veic resorisko pārbaudi par “Vienotības” un Orleāna iesniegumiem. “de facto” zināms, ka sniegt paskaidrojumus tur jau ir bijuši vairāki partijas biroja darbinieki, arī bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Savukārt VID iesniegumu izvērtēja, bet tagad sadarbojas ar tā galveno adresātu – KNAB, stāsta VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kura šai amatā stājās pirms mēneša: “Ņemot vērā, ka es tikai pirmdien iepazinos ar konkrēto iesniegumu, es tagad vērtēju, vai viss ir noticis atbilstoši iekšējai kārtībai. Un šobrīd tā izskatās, un visas veiktās darbības arī ir atbilstošas VID iekšējiem noteikumiem.” Viņa arī uzsver, ka nejūt nekādu politisko iejaukšanos lietā – ne no finanšu ministra, ne no viņa biroja vai ministrijas ierēdņiem nav bijis neviena jautājuma par Orleāna iesniegumu virzību ne pirms, ne pēc pagājušās svētdienas raidījuma.

Par budžetu un nodokļiem atbildīgo Saeimas komisiju vada “Vienotības” pārstāvis Jānis Reirs, kurš arī sen pazīst Orleānu. Viņam neesot skaidrs, kāpēc ilggadējais kolēģis pauž tādus apgalvojumus, kuri, Reira ieskatā, esot neloģiski:

“Kopš ir valsts finansējums, šādas lietas nav iespējamas, un tās ir vienkārši absurdas. Tātad, kaut kādas summas dēļ zaudēt valsts finansējumu neviena politiskā partija nav ieinteresēta. Tādēļ mēs arī tik nopietni uztvērām šo signālu, un ētikas komisija arī ļoti vērtēja šo signālu.”

Te gan jāatgādina, ka 2016. gada nogalē valsts finansējumu “Vienotība” bija zaudējusi un divus nākamos gadus to nesaņēma, savukārt 2019. gadā tai pienācās vien 40 tūkstoši eiro. Tikai no 2020. gada, kad spēkā stājās izmaiņas partiju finansēšanas likumā, “Vienotība” atsāka no valsts saņemt ar piecām nullēm rakstāmas summas.

Tomēr partijas bijušais ģenerālsekretārs Kampars, kurš amatā sabija vairākus gadus līdz pat 2023. gada sākumam, noliedz, ka grūtajos gados partijā bijusi skaidras naudas aprite jeb tā sauktā melnā kase: "Mēs esam ļoti skrupulozi kopš tā brīža, kurā es to amatu ieņēmu, – 2011. gada beigas, proti, vairāk kā 12 gadi. Nekādi šādi maksājumi nav bijuši. Mēs, zinot, ka esam politiskā partija, esam ļoti skrupulozi raudzījušies, lai viss būtu likumīgi un ļoti precīzi."

Vairāki “Vienotības” pārstāvji uzsver, ka Orleāna minētie 10 darbinieki partijā un apvienībā nemaz nestrādājot – birojs esot mazs un kompakts. Tomēr no “Jaunās Vienotības” gada pārskata redzams, ka 2021. gadā tai bija 8 darbinieki, kas kopā saņēma 82 tūkstošus eiro bruto gadā jeb vidēji 857 eiro mēnesī. Daži paralēli strādāja arī partijā.

Jāpiebilst, ka arī “Vienotības” biroja darbinieki bija cītīgi maksātāji partijai – gan pats Orleāns, gan juriste Laura Vēverbrante, gan IT pakalpojumu vadītājs Modris Kokins. Juriste Vēverbrante par savu 800 eiro lielo iemaksu 2021. gada nogalē skaidro, ka viņai bijuši arī citi ienākumi – kā juristei uz autorlīguma pamata. Savukārt Kokins, sastapts “Vienotības” birojā, atsakās filmēties un paziņo, ka ar presi nerunā. Tāpēc neizdodas no viņa iegūt arī skaidrojumu par senajām iemaksām “Jaunajam laikam”, kuras izskatās aizdomīgi līdzīgas toreizējo jauniešu biedra naudām. Biedra naudās JL no Kokina nāca 498 lati un 998 lati 2010. gadā, 498 un 248 lati 2011. gadā, kā arī 498 latu ziedojums 2012. gadā partiju apvienībai, kas tagad pārtapa JV. Jāatgādina, ka partija “JL” tika likvidēta 2011. gada nogalē.

Jautājums, kāpēc Orleāna teiktais par skaidras naudas apriti būtu jāuzskata par apmelojumiem, ja ir pieejamas liecības par vēsturisko pieredzi ar skaidras naudas apriti “Vienotības” priekštecē JL, Ašeradenam acīmredzami nepatīk: “Nu ar šādu pieeju mēs varam teikt, ka visi ziedojumi bijuši aplokšņu algas un tā tālāk. Nu nevaram tā mēs pieiet. Mums eksistē kaut kādā veidā, kā partijas ir uzbūvētas, kā šī demokrātija darbojas. Nu cilvēki ja ziedo... Nu saprotiet, ko jūs darāt tagad, nu! Tagad vispār būs tā, ka neviens negribēs būt nevienā organizācijā, jo tad, ja tu esi noziedojis, nu tad viss skaidrs, ka tu esi jau apsūdzēta persona. Lūdzu – ir pārbaudes institūcijas, KNAB ļoti rūpīgi iztaujā visus šos te ziedotājus, aicina un šos cilvēkus iztaujā un tā tālāk. Es jums nevaru neko pateikt – viņi pieņem lēmumus kā indivīdi ziedot. Tas ir tas, ko es varu pateikt.”